Aizvietojiet kalorijām bagātos ingredientus ar veselīgākiem.
Uztura speciāliste ir pārliecināta, ka tas nav sarežģīti vai dārgi – ēst veselīgi, jo majonēzi var aizvietot ar grieķu jogurtu, kuram pēc garšas pievienotas sinepes, pipari un sāls. Klasisko svētku karbonādi franču gaumē, kas cepta majonēzē, olā, miltos un sierā, var aizstāt ar daudz veselīgāko vistas fileju.
„Izklapējiet fileju un cepiet cepeškrāsnī, virsū uzliekot nedaudz siera – tas būs daudz veselīgāks ēdiens nekā eļļā cepta cūkgaļa. Jebkuru ēdienu labāk ir sautēt, nevis cept. Speķa pīrādziņus arī iespējams aizstāt ar veselīgāku recepti: izvēlēties kārtaino mīklu un dārzeņu pildījumu ar saldo krējumu vai to pašu vistas fileju. Desertā pat augļi ar putukrējumu būs labāka izvēle nekā torte,” iesaka uztura speciāliste un piebilst, ka mīts – veselīgs uzturs esot negaršīgs un vienveidīgs – ir ļoti bīstams.
„Daudz cilvēku pēc svētkiem piepilda slimnīcu gastroenteroloģijas nodaļas, jo lietojuši treknus ēdienu kopā ar lielu daudzumu alkohola. Tā darīt, protams, nevajadzētu – internets ir pilns ar veselīgām receptēm un vienmēr var izvēlēties sev piemēroto.”
Izvērtējiet svētku mērķi un dāvanu saturu.
Padomju laiki mums atstājuši mantojumā savdabīgu svētku izpratni – vēl aizvien daudziem tas ir iemesls atveldzēt dvēseli un pieēsties līdz nemaņai. Tomēr padomju laikos tas bija saistīts ar to, ka ikdienā daudzus deficīta produktus nevarēja dabūt, mūsdienās - tās jau ir pagātnes paliekas.
„Visi produkti un ēdieni mums ir pieejami ik dienu, bet veikalos vairs nav deficīta. Tāpēc vajadzētu pārorientēt savu uztveri un fokusēties uz to, ka svētki – tas ir laiks, kuru mēs varam pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, uzlādēties ar pozitīvām emocijām, bet ne pieēsties. Īpaši gribas izcelt kārumus bērniem: agrāk tos dāvināja, jo konfektes nevarēja dabūt, un bērni tās neapēda vienā setā, bet izstiepa prieku kādas pāris nedēļas. Šobrīd, kad saldumi – tas nav pasaules brīnums, bērni, saņemot dāvanu, to apēd visu uzreiz, tāpēc grūti iedomāties neveiksmīgāku dāvanu Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā. Labāk dāviniet mazuļiem mantiņas vai grāmatas, vai ko citu, kas ir lietderīgāks, jo Latvijā tāpat jau ceturtdaļa bērnu cieš no aptaukošanās,” stāsta Svetlana Aleksejeva.
Nedēvējiet slāpes par izsalkumu.
„Ja jums garšo salds un trekns, un, liekot roku uz sirds, mums visiem no dabas dota vēlme pēc tāda ēdiena, tad, tikai paskatoties uz delikatesēm, viegli var sajaukt slāpes ar izsalkumu. Ņemot vērā, ka neviens Jaungada galds nav iedomājams bez salātiem ar majonēzi, treknu gaļu un mērcēm, pīrāgiem un dažādiem desertiem, kā arī alkohola un saldinātiem dzērieniem, situācija kļūst divkārt bīstama, jo kārdinājums – liels. Beigās iznāk, ka mēs gribējām tikai iedzert, bet tā vietā – paēdām,” stāsta uztura speciāliste Svetlana Aleksejeva.
„Un vēl, ja uz galda ir tik daudz kas garšīgs, nav viegli atteikties no vēlmes to visu nogaršot. Tā rezultātā pārēsties ir ļoti vienkārši. Lai no tā izvairītos, labāk vienmēr izdzert glāzi ūdens un pēc 15-20 minūtēm ieklausīties sevī – vai tiešām jūs vēlaties kaut ko apēst, vai jums tikai tā šķiet.”
Nebadojieties.
Pirmssvētku drudzī daudzi aizmirst laikā paēst vai tieši speciāli badojas, lai varētu atveldzēt sirdi vakariņās. Tomēr veselībai daudz labāk ir, ja ieturat parasto ēšanas režīmu, tad jums nedraud briesmas vienā ēdienreizē apēst 3 reizes vairāk ēdiena, nekā jūs spētu parastā režīmā.
Lai mazinātu bada sajūtu – dzeriet ūdeni.
Ja jūs baidāties apēst par daudz, pus stundu pirms ēdienreizes izdzeriet 1-2 glāzes ūdens. Augsts pārēšanās risks tiem, kas izjūt stresu vai saskārušies ar grūti risināmām problēmām – tādos gadījumos cilvēki tiecas „aizēst” problēmas ar garšīgiem ēdieniem jautrā kompānijā un dzert daudz alkohola, tā cenšoties aizmirsties un uzmundrināt sevi ar gardu ēdienu.
„Tādu uzvedību sauc par „emocionālo” vai „kompulsīvo pārēšanos”. Šādā situācijā, sevišķi svētku priekšvakarā, ieteicams censties ēst apzināti, nevis aprīt ēdienu garāmejot, pļāpājot ar draugiem. Labāk izdzert vairāk ūdens, kas mazina vēlmi apēst ko lieku, un tātad – izlietojamo kaloriju skaitu, kuru palielināšanās rada smaguma sajūtu un liekus centimetrus vidukļa rajonā,” skaidro eksperte.
Un vēl, pētījumi rāda, ja cilvēks neizdzer pietiekošu daudzumu ūdens, tad rezultātā viņš izvēlas treknu un saldu ēdienu, kas rada lieko svaru. Šāds efekts rodas arī, lietojot dzērienus ar augstu cukura daudzumu, kuru svētkos parasti ir pietiekami – sulas, limonādes.
Ko darīt, ja tomēr esat pārēdies?
Nākošajā dienā pēc krietnas ēšanas ieteicams stingri ievērot 4-6 ēdienreizes, bet porcijas – nelielas. Ieteicams uzturā lietot dārzeņus, nelielu daudzumu augļus, skābpiena produktus, piemēram, biezpienu ar zemu tauku procentu, kefīru, paniņas, kā arī liesas olbaltumvielas - gaļa, putnu gaļa vai zivis, kā arī raudzīties, lai pietiekamā daudzumā tiktu lietots ūdens – no 2 līdz 3,5 litriem – tā organismam būs vieglāk tikt galā ar smagumu un pārēšanās sekām. „Brokastīs, piemēram, var apēst vājpiena biezpienu ar ogām, pusdienās – dārzeņu zupu ar pilngraudu maizi, uzkodā – paniņas un banāns, bet vakariņās – tvaicētu mencu ar dārzeņu salātiem,” stāsta uztura speciāliste, piebilstot, ka ieteicams arī pastaigāties un elpot svaigu gaisu.
