Tomēr tepat Rīgā, savā darbnīcā, Renans Vilārs (Rennan Villar) klusi raksta vēsturi. Viņš ir kļuvis par pirmo ārzemnieku Latvijas vēsturē, kurš pastāvīgi un pašrocīgi darina sarežģītos metāla elementus, rotaslietas un nažus, kas rotā un papildina tradicionālos latviešu tautastērpus.
Mīlestības stāsts, kas pārtapa kultūras misijā
Renana ceļš uz Baltiju nebija iepriekš izplānots – to vadīja mīlestība. Apprecot savu latviešu sievu, viņš pārcēlās uz viņas dzimteni un ātri vien no sirds iemīlēja Latvijas dziļās kultūras saknes, mežus un senās tradīcijas.
Būdams augsti kvalificēts, pašmācības ceļā sevi pilnveidojis meistars ar zināšanām metālapstrādē, pīpju izgatavošanā un rotaslietu dizainā, Renans Latvijas vēsturē rada jaunu mūzu. Tā vietā, lai vienkārši pielāgotos jaunajai videi, viņš tajā iegremdējās pilnībā – apgūstot sarežģītās, senās tehnikas, kas nepieciešamas autentisku latviešu rotu un specializētu instrumentu kalšanai.
Radīts nākotnei, nevis tirgum
Tas, kas Renana darbu padara patiesi īpašu, ir viņa dzīves filozofija. Laikmetā, kurā valda masu produkcija un komercija, viņš izvēlas citu ceļu:
- Saglabāšana, nevis peļņa: Renans nedarina šos kultūrvēsturiskos priekšmetus pārdošanai.
- Mantošanas vērtība: Viņa galvenā motivācija ir saglabāt šīs izzūdošas senās tehnikas, lai nodotu tās tālāk saviem bērniem.
- Miera rituāls: Renanam ritmiskais āmura trieciens un uguns precizitāte kalpo kā miera un fokusa avots.
Viņa pašaizliedzīgais darbs jau ir guvis ievērojamu vietējo atzinību, tostarp personālizstādi Kultūras un tautas mākslas centrā "Rītums" Rīgā. Tur vietējie iedzīvotāji un viesi varēja apbrīnot, cik skaisti un precīzi cilvēks no malas spēj notvert un izpaust latviskās identitātes dvēseli.
Neatkarīgi no tā, vai viņš kaļ asmeni no tūkstošiem gadu veca purva ozola vai skrupulozi veido tradicionālās sudraba saktas, Renans Vilārs ir pierādījums tam, ka kultūra pieder tiem, kas to lolo un sargā.
