Lai arī 19.gs. Anglijā šī tradīcija pilnībā izzuda, Mātes dienas svētki tomēr atjaunojās, sākumā tikai Amerikas Savienotajās valstīs. Mātes dienas svinēšanu iedibinājusi amerikāniete Anna Džārvisa, godinot savu māti. Viņa uzstājīgi cīnījās par mātes lomas oficiālu atzīšanu sabiedrībā. 1907. gadā viņa uzsāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju par nacionālās Mātes dienas iedibināšanu. Vēstulēs tika rakstīts, ka bērni bieži vien nenovērtē savas mātes, kamēr viņas ir dzīvas. Tāpēc ar šādu īpašu mātēm veltītu dienu cilvēki tiktu mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites. Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna šiem svētkiem par godu organizēja dievkalpojumu baznīcā. Pamazām Mātes dienas svinēšanas tradīcija izplatījās visās Savienotajās Valstīs, un oficiāli 1913. gadā prezidents Vilsons Mātes dienu lika ierakstīt kalendārā kā oficiālus Amerikas nacionālos svētkus.
Pēc Annas Džārvisas nāves, maija otrajā svētdienā svētkus svin nu jau vairāk kā 40 valstīs, piemēram, Dānijā, Somijā, Beļģijā, Itālijā, Turcijā, Austrālijā, arī Latvijā. Latvijas presē raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs tika publicēti jau 1921.gadā. 1922.gadā šos svētkus sāka rīkot draudzes un biedrības, bet oficiāli svētkus atzīmēja 1934.gadā. Pirmās Latvijas Republikas laikā prezidents Kārlis Ulmanis Mātes dienu ierosināja dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā.
Tomēr ir valstis, kurās Mātes dienu svin citā laikā. Piemēram, Spānijā Mātes diena ir 8.decembrī, kad baznīca godina Jaunavu Mariju- Jēzus Kristus māti. Francijā Mātes dienas svinības ir pēdējā maija svētdienā, ko atzīmē ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenē.
