Vienas gleznas stāsts: Tenisiste

No 5. marta līdz 17. augustam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma otrā izstāde ciklā “Vienas gleznas stāsts”, kas iepazīstinās ar Aleksandras Beļcovas darba “Tenisiste” tapšanas vēsturi.

Šī ekspozīcija ir turpinājums iepriekšējai cikla izstādei 2015. gadā, kad muzejs stāstīja par citu Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) meistardarbu – gleznu “Baltā un melnā” (1925). “Tenisiste” (1927) ir tikpat būtisks un ievērības cienīgs darbs autores daiļradē, ko apliecina abu minēto kompozīciju atrašanās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Arī “Tenisistei” ir sava vēsture, kas zināmā mērā ir līdzīga “Baltās un melnās” radīšanas stāstam.

Teniss 20. gadsimta sākumā un īpaši 20. gados bija elitārs, taču ļoti izplatīts sporta veids, kurā ar spožiem panākumiem izcēlās vairākas sievietes, iemantojot slavu un popularitāti. Tenisistes parādījās tā laika mākslas darbos – gan sportistes, gan dāmas, kuras tikai pozēja tenisistu apģērbos vai ar attiecīgajiem aksesuāriem, jo šis tēls asociējās ar jauno moderno sievieti. Mode uz tenisu, līdzīgi kā norises politikas un kultūras dzīvē, bija saistāma ar Pirmo pasaules karu un izmaiņām, ko tas ieviesa sabiedriskajā dzīvē, – sievietes ieguva plašākas tiesības un iespēju līdzdarboties dažādās jomās, to skaitā arī profesionālajā sportā.

Turklāt jāatzīmē, ka 20. gadsimta sākums ir periods, kad sievietes sāka izvirzīties par nozīmīgām figūrām uz lielās mākslas skatuves, kurā parasti dominēja vīrieši. Tamāra de Lempicka (Tamara de Lempicka, 1898–1980), Natālija Gončarova (Наталья Гончарова, 1881–1962), Marija Loransēna (Marie Laurencin, 1883–1956), Sonja Delonē (Sonia Delaunay, 1885–1979), Olga Rozanova (Ольга Розанова, 1886–1918), Ļubova Popova (Любовь Попова, 1889–1924) un citas daiļā dzimuma pārstāves kļuva par zvaigznēm mākslas pasaulē starptautiskā līmenī, kas līdz tam bija ļoti rets notikums. Šai ziņā glezna “Tenisiste” uzskatāma par sava veida ikonu – sievieti-sportisti attēlo sieviete-māksliniece.

Pastāv vairākas versijas par modeli, ko iemūžinājusi Aleksandra Beļcova, – sākot ar tenisa leģendu Suzannu Lenglēnu (Suzanne Lenglen, 1899–1938) no Francijas, kura bija pirmā sieviešu tenisa slavenība un pirmā starptautiska mēroga sieviešu sporta līdere, līdz pieņēmumam, ka portretētā dāma ir tā pati modele, kas redzama Beļcovas gleznā “Baltā un melnā”, proti, mākslinieces draudzene Biruta Ozoliņa (1905–1982).

Izstādē piedāvās dažus iespējamos variantus, lai mēģinātu atrisināt “Tenisistes” prototipa identitāti. Paralēli tiks sniegts tuvāks ieskats Aleksandras Beļcovas mākslā, atsevišķos feminisma aspektos un tenisa vēsturē attiecīgajā laikposmā. Ekspozīciju papildinās dokumentālie materiāli (fotogrāfijas, pastkartes), kā arī 20. gadu tenisa rakete un tenisistes kleita no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva (Александр Васильев, Alexandre Vassiliev) kolekcijas.

Līdzīgie raksti