Zaļā krāsa simboliski tiek saistīta ar visu dabisko, tādēļ to bieži izmanto, lai pārmērīgi kompensētu to, ko cilvēce ir zaudējusi. Zaļā ir visantropocentriskākā no visām krāsām, tai piemīt nenoteiktība, ko veido tai vienlaikus piemītošais dabiskums un mākslīgums. Vai mums ir kontrole pār “zaļo”? Neskatoties uz visumā pozitīvajām nozīmēm, arvien biežāk viss zaļais tiek nekritiski fetišizēts un tehnoloģiski romantizēts, tādēļ valda nepieciešamība pēc sistemātiskas biopolitikas, kas kritiski aplūkotu arvien pieaugošās tehnoloģiskās manipulācijas ar dzīvības sistēmām, ekoloģiju un biosfēru kopumā.
Izstāde tika atklāta RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros un tajā ir izstādīti divdesmit latviešu un ārzemju mākslinieku darbi. Izstādē piedalās trīs latviešu mākslinieki, kas arī atklāj jēdziena “zaļš” dažādās nozīmes.
Mākslinieces Santas Frances ilustratīvajā kompozīcījā “Čūskas un papildinātāji” (2019) ir attēloti dzīvie organismi, kas tiek maldinoši slēpti starp citiem vizuāli līdzīgiem, cilvēka radītiem objektiem. Kā vienīgais atsauces materiāls attēloto augu un dzīvnieku modelēšanā ir izmantotas akvareļu ilustrācijas, kas atrastas uz veca, informatīva pastkaršu komplekta par apdraudētajām sugām bijušās Padomju Savienības teritorijā. Radītā ilustrācija tika veidota iztēlojoties nāktoni, kurā šīs sugas ir pilnībā izmirušas un vienīgās liecības par to eksistenci ir apraktas zem maldinošas informācijas masas. Santa France (1993, dzīvo un strādā Rīgā) ir latviešu digitālā māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to pielietojumu web kolāžu, video, animētu GIF attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā.
Rihards Vītols savā darbā arī aktualizē ar dabu saistītus jautājumus. Rihards Vītols ir Vašingtonas Universitātes (ASV) DXARTS doktorantūras students. 2015. gadā viņš ieguva maģistra grādu Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmā. 2017. gadā viņš absolvēja Ķelnes Mediju mākslas akadēmiju (Vācija). Riharda Vītola darbs “Anniu” (2018) izstādē aktualizē jautājumu par globālo sasilšanu. “Anniu” ir kuģis, kas ražo standarta izmēra – apmēram 2,5 cm – ledus kubiņus. Saražotie ledus kubiņi tiek iemesti ūdenī. Kuģa virsmu klāj saules paneļi, kas to darbina. Papildus enerģijas radīšanai pievienoti arī divi vēja ģeneratori, kurus darbina ne vien apkārtējie vēji, bet arī ūdens dzesēšanas iekārta, kas tiek lietota ūdens sasaldēšanai. Kuģis simboliski dreifē ap Antarktiku, ūdenī izmetot ledus kubiņus, lai palēninātu ledāju kušanas procesus un globālā ūdens līmeņa paaugstināšanos.
Atšķirībā no Santas Frances un Riharda Vītola darba, Voldemārs Johansons savā darbā “zaļo” atmasko nevis ar vizuālu, bet ar audiālu paņēmienu palīdzību. Voldemāra Johansona darbos savienojas interese par vizuālo, par skaņu un par zinātni – tajos vizuālā un audiālā veidā tiek izzināta uztvere un pieredzējumu daba. Viņš veido eksperimentālus projektus, kas sintezē mākslu, zinātni un tehnoloģijas, pētot dažādas parādības un attēlojot pieredzi vidēs, ko veido vizuālas, akustiskas un telpiskas struktūras. Mākslinieka darbs “Nenoteiktības dzinējs” (2017) ir skaņas vide, kuras pamatā ir dabisks ierobežotas nejaušības avots, kas skaitļošanas procesā pārvērsts par skaņas kompozīciju. Mākslas darbs skaņas veidā ilustrē jonizētu daļiņu emisijas, kuras attēlo nejaušības mainīgos elementus. Pretēji vairuma cilvēku radīto sistēmu, ko raksturo stingrs dizains – taisnas līnijas, taisni leņķi un regulāri pulsāciju ritmi –, dabiskajā pasaulē novērojama cita veida kārtība. Šos fenomenus raksturo nelineārs un pat haotisks organizācijas veids.
Izstādes kuratori ir Jenss Hauzers (Francija / Vācija), Rasa Šmite un Raitis Šmits (RIXC, Latvija).
Izstādē piedalās mākslinieki: Agnese Meijere-Brandisa (Vācija), Rebeka Blesinga (ASV), Karīne Bonnevāla (Francija), Adams V. Brauns (ASV), Santa France (Latvija), HeHe (Francija), Roberts Hengevelds (Kanāda), Voldemārs Johansons (Latvija), Iodine Dynamics (Nīderlande), Eva Marija Lopesa (Vācija), Francisko Lopess (Spānija), Annemarija Māsa (Beļģija), Džoana Molla (Spānija), Quimera Rosa (FR/AR), Jans-Peters E.R. Zonntāgs (Vācija), Tāvi Suisalu (Igaunija), Rihards Vītols (Latvija).
