Ekspozīcija Rīgā ir viena no pieturām projekta Eiropas tūrē, un to varēs apmeklēt kopā ar muzeja Lielajā zālē skatāmo izstādi “Sniegs kūst. Japānas māksla”. Izstāde “Mākslinieciskais intelekts” tapusi starptautiskas pētniecības rezidenču programmas rezultātā, ko Osakas pasaules izstādes ietvaros īstenoja organizācija KNOTTO sadarbībā ar Eiropas Savienības paviljonu “Expo 2025” Osakā. Atklātā konkursā tika izvēlēti pieci mākslinieki, dizaineri un amatnieki no dažādām Eiropas valstīm, kuri vienu mēnesi Japānā strādāja ar japāņu amatniekiem, veidojot kopīgus pētnieciskus projektus, kas sakņoti atšķirīgās kultūras pieredzēs.
Projekta centrā ir jautājums: kā senču zināšanas var palīdzēt esošajai modes un tekstila industrijai? Izstāde akcentē, ka tradicionālā amatniecība savā būtībā ir ilgtspējīga. Tā balstās dabas resursos, roku darbā, prasmju pārmantošanā un ilglaicīgā kvalitātē. Pretstatā īslaicīgam patēriņam, amatniecība atgādina par vērtībām, kur svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī tapšanas process, materiālu izcelsme un cilvēks, kurš šīs zināšanas pielieto.
Nosaukums “Mākslinieciskais intelekts” izvēlēts kā aicinājums apzināties roku darba, prasmju un cilvēku, kas tās glabā, trauslumu un nozīmību. Projekts uzsver, ka daudzas amatniecības tradīcijas šobrīd atrodas izšķirošā brīdī: novecojot meistariem un sarūkot specializēto prasmju pārmantošanai, apdraudēta kļūst gan noteiktu amatu pastāvēšana, gan vesela savstarpēji saistītu zināšanu ķēde.
Izstādē iespējams iepazīt piecus starpkultūru sadarbības stāstus starp Eiropas un Japānas radošajiem profesionāļiem. To vidū ir Nīderlandes tekstila dizaineres Lauras Luhtmanas (Laura Luchtman) un Kioto karogu un tekstila studijas pārstāvja Kato Cujoši (Kato Tsuyoshi) sadarbība, Austrijas apavu dizainera Matiasa Vinklera (Matthias Winkler) un saki-ori amatnieces Išigaširas Ecu (Ishigashira Etsu) kopdarbs, Latvijas mākslinieces Elīzas Māras Kamradzes-Tūteres un ikebanas mākslinieka Toru Vatarai (Toru Watarai) projekts, Bulgārijas modes dizainera Stefana Karčeva (Stefan Kartchev) un Kurume kasuri meistara Šimogavas Kjozo (Shimogawa Kyozo) sadarbība, kā arī Armēnijas kuratores Nairi Hačadurjanas (Nairi Khatchadourian) un zīda audējas Ueharas Mičiko (Uehara Michiko) kopīgais pētījums.
Katrs no šiem projektiem izgaismo atšķirīgu pieeju amatniecībai – no zīda aušanas līdz ikebanai, no sociāli atbildīgas ražošanas līdz materiālu transformācijai. Vienlaikus tie visi apliecina, ka amatniecība nav tikai pagātnes mantojums, bet reizē dzīva, mainīga un laikmetīga prakse, kas spēj veidot jaunus dialogus starp kultūrām, paaudzēm un domāšanas veidiem.
Izstāde aicina skatītājus domāt par amatniecību daudzslāņaini – kā estētisku vai vēsturisku parādību un kā par sociāli, ekoloģiski un kultūras ziņā būtisku rīcības modeli. Šodien, kad modes un tekstila industrija saskaras ar pārprodukcijas, resursu izšķērdēšanas un standartizācijas sekām, projekts “Mākslinieciskais intelekts” piedāvā alternatīvu skatījumu, kur nozīme ir zināšanām, rūpēm, sadarbībai un ilgtspējīgai attīstībai.
