Gunārs, Vladimirs, Gunis

Uz Lielās ģildes skatuves Baltijas mūziķi apvienosies Vaska, Mendelszona un Kervitsa skaņdarbos

Valsts svētku nedēļas izskaņā, 22. novembrī, pl. 19.00 uz Lielās ģildes skatuves kāps Baltijas simfoniskā festivāla apvienotais orķestris – entuziastiskākie mūziķi no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra. Solistes lomā dzirdēsim igauņu vijolnieci Trīnu Rūbelu, bet to diriģēs Guntis Kuzma. Koncertā tiks atskaņoti Pētera Vaska, Fēliksa Mendelszona un Tenu Kervitsa skaņdarbi. Savukārt iepriekšējā vakarā koncerts izskanēs Tallinā.

Koncerta diriģents Guntis Kuzma uzsver festivāla nozīmi Baltijas kultūrtelpā: “Biju iedvesmas pilns 2017. gada novembrī diriģēt Baltijas simfoniskā festivāla kamerorķestri, izjust visu koncertā iesaistīto mūziķu prieku un dalīties ar šo muzikālo pieredzi arī pēc koncerta. Mēs nedrīkstam zaudēt Baltijas simfoniskā festivāla veidotos impulsus jaunām atklāsmēm gan mūzikā, gan repertuārā. Šī ir bezgala svarīga iniciatīva, īpaši tagad, kad Baltijas valstu komponisti plāno veidot Baltijas laikmetīgās mūzikas festivālu.

Koncerta soliste Trīna Rūbela kopš 2015. gada ir Igaunijas Valsts simfoniskā orķestra koncertmeistare. Vijolniece interesējas par laikmetīgo mūziku un ir ansambļa Neophon Ensemble līdzdibinātāja. Tajā veidojusies sadarbība ar Volfgangu Rīmu, Pēteru Ruciku un Jērgu Vidmani. Viņa ir Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas docētāja, asistē Petru Munteanu dažādās meistarklasēs un māca jaunos mūziķus “Jervi vasaras akadēmijā” Pērnavā. Trīna spēlē Fransuā Pikē 1820. gadā būvētu vijoli, ko laipni aizdevis Thomas J. C. and Angelika Matzen Foundation.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Pētera Vaska skaņdarbu “Vox amoris”. Kā saka pasaulē slavenākais latviešu komponists, skaņdarbs stāsta par mīlestību: ““Vox amoris” ir stāsts par pasaules lielāko spēku – mīlestību. Mīlestība bija, ir, un tā nekad nebeigsies. Manuprāt, solovijole un stīgu orķestris ir pats labākais sastāvs mīlestības stāsta izdziedāšanai. Šo skaņdarbu sacerēju Ričardam Tonjeti un Austrālijas kamerorķestrim, kuri to pirmatskaņoja 2009. gadā Sidnejā. Ceru, ka “Vox amoris” uzrunās klausītājus un pasauli darīs mīlestībai (kaut nedaudz) atvērtāku.” Pēteris Vasks ir pirmais starptautiski atzītais latviešu komponists, kura darbi tiek regulāri atskaņoti dažādās pasaules koncertzālēs. Neparasti emocionālas un ekspresīvas mūzikas autors.

Pirmajā daļā skanēs arī viena no ievērojamākā Igaunijas mūsdienu komponista, Tenu Kervitsa, skaņdarbiem “Tears Fantasy”. Komponista mūzika klausītājiem bieži vien asociējas ar ceļojumu cauri dabas ainavām un dažādu tautu tradīcijām.

Koncerta otrajā daļā klausītājus priecēs Fēliksa Mendelszona Trešā simfonija laminorā op. 56, saukta “Skotu”. Fēlikss Mendelszons uzauga turīga ebreju baņķiera ģimenē, kuri bija ieinteresēti mākslā un mūzikā. Napoleona karu laikā ģimene atstāj franču okupēto Hamburgu un pārceļas uz Berlīni, tur savās mājās pulcējot mūziķus, gleznotājus, dzejniekus, zinātniekus. Uzmetumi Trešajai simfonijai top 1829. gadā, kad 20 gadu vecais komponists apceļo Skotiju. Slavens ir teksts, ko Mendelszons rakstījis, atceroties Skotijas ceļojumu un jo sevišķi 1829. gada 31. jūliju: “Vakara pakrēslā aizgājām līdz pilij, kurā dzīvoja un mīlēja karaliene Mērija. Kapela līdzās pilij ir bez jumta, tur aug nezāles un efejas, un kapelā ir sagrautais altāris, pie kura Mēriju kronēja par Skotijas karalieni. Viss tur ir salauzts un sairis, un kapelā pa visām spraugām tiek iekšā spilgta debess. Man liekas, ka šajā kapelā es šodien uzgāju savas “Skotu simfonijas” aizmetni.” Viņš tiecas sagūstīt skaņās “skotu miglas gaisotni”, bet nespēj noķert īsto skanējumu, tādēļ darbs top gatavs tikai 40. gadu sākumā. Autora vadībā Trešās simfonijas pirmatskaņojums notiek 1842. gada 3. martā Leipcigas Gewandhaus. Tā paša gada jūnijā Mendelszons viesojas Anglijā, un simfoniju ar ovācijām uzņem Londonas filharmonijā. Mendelszonu prezentē 23 gadus vecajai karalienei Viktorijai un valdniece kļūst simfonijas veltījuma adresāti. Komponists mirst to insulta trīsdesmit astoņu gadu vecumā, pusgadu pirms tam uzzinot šokējošu ziņu par māsas Fannijas pēkšņo nāvi.

Klausītāju iemīļotajās “Pirmskoncerta sarunās” pl. 18.18 muzikologs Orests Silabriedis ar mūzikas vēsturnieci Baibu Kurpnieci sarunāsies par Latvijas un Igaunijas laikmetīgās mūzikas līdzībām un atšķirībām.

Biļetes uz koncertu “Mendelszons, Vasks un Mīlestības balss. Baltijas simfoniskais festivāls” pieejamas “Biļešu paradīzes” un Lielās ģildes kasēs. Detalizētāku informāciju par LNSO koncertiem iespējams atrast orķestra mājaslapā – http://lnso.lv/

Līdzīgie raksti