“Es nāku no mazas tautas, un tajā es aiziešu rīt – šīs Knuta Skujenieka dzejas rindas nāk prātā, domājot par Latvijas valstiskumu, valodu, neatkarību, brīvību un cilvēkiem, kur katrs ar savu likteni, darbiem, stāju un lēmumiem raksta Latvijas vēsturi. Un šajā grāmatā visi teikumi ir svarīgi,” raksta koncertstāsta idejas un scenārija autore, žurnāliste Anita Freiberga.
“Koncertstāsts “Zem Hāberlanda kupola. Cilvēka ceļš. Tautas ceļš” ir par Katlakalna vēsturi, cilvēkiem, dzimtām un notikumiem, kas cauri gadu simtiem risinājušies zem Kristofa Hāberlanda 1794. gadā uzceltās Katlakalna baznīcas kupola. Tie ir reāli notikumi un cilvēku likteņi dažādu varu un laikmetu griežos. Tie ir meklējumu, zaudējuma rūgtuma, uzvaras prieka, cīņu un brīvības alku ceļi, kurus gājuši katlakalnieši.
Vienā stāstā savijas tādu ievērojamu Latvijas dižgaru kā apgaismības laikmeta filozofs Garlībs Merķelis, arhitekts Kristofs Hāberlands, mācītājs Roberts Feldmanis, dzejnieks Fricis Bārda likteņi ar pavisam vienkāršu cilvēku dzīves stāstiem. Katlakalniešu likteņi simboliski izstāsta visas Latvijas vēsturi. Mēs nākam no mazas tautas, kas palikusi nesalauzta, spējusi augt un paveikt brīnumus, jo brīnuma noslēpumu nesam mēs paši. Ar šādām domām kopā sagaidām un aizvadām mūsu valsts svētku nedēļu.”
Koncertstāstā skanēs komponistu Arņa Miltiņa, Laumas Kazakas, Ārija Šķepasta, Jāņa Kalniņa, Kārļa Baumaņa un tautas mūzika, tai skaitā, divas īpaši koncertstāstam radītas dziesmas – A. Miltiņa “Bērnība” ar Lindas Tīmanes dzeju un L. Kazakas “Pavasaris” ar Roberta Feldmaņa dzeju.
“Mani uzrunāja unikālā iespēja radīt dziesmu ar līdz šim nekomponēto ievērojamā luterāņu mācītāja Roberta Feldmaņa dzeju. Feldmaņa kunga dzejā ir jūtams gaišums un pamudinājums par spīti visam, saglabāt ticību, tai skaitā, ticību sev, un iet uz priekšu. Šī ideja caurvij visu mūsu koncertstāstu,” stāsta komponiste un dziesminiece Lauma Kazaka.
““Zem Hāberlanda kupola. Cilvēka ceļš. Tautas ceļš” turpina divus iepriekšējos stāstus – “Dvēseles ritmi. Fricis Bārda” (2023) un “Merķelis. Latvieši. Mēs” (2024),” stāsta režisors un komponists Arnis Miltiņš. Iepriekšējais koncertstāsts par izcilo apgaismības laikmeta filozofu, rakstnieku un publicistu Merķeli, kura darbībai ir izšķiroša nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Latvijā, izskanēja pagājušogad Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Rīgas Latviešu biedrībā līdz ar vides objektu izstādi un fonda “Viegli” veidotās Merķeļa atziņu grāmatas no sērijas “Minimismi” atklāšanu, gūstot lielu klausītāju atsaucību.
Ideja un stāsts: žurnāliste Anita Freiberga, režisors un komponists: Arnis Miltiņš.
Piedalās: komponiste Lauma Kazaka (balss, ģitāra), Laima Miltiņa–Rode (balss), Maija Arvena (dzeja, balss), Jānis Miltiņš (klavieres), Arvīds Platpers (akordeons), Arnis Stepiņš (perkusijas), Jānis Atslēga (vijole), Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, kamerkoris “Austrums”, CSP jauktais koris "Mediāna" un diriģents Ārijs Šķepasts, stāstnieki.
Māksliniece: Anda Poikāne, mākslīgais intelekts: Toms Grīnvalds, skaņu režisors: Aivars Vaišļa, gaismu mākslinieks: Vilnis Valle. Koru mākslinieciskie vadītāji: RLB jauktais koris un kamerkoris "Austrums" - Ārijs Šķepasts, CSP jauktais koris "Mediāna" - Aija Dimza.
Ieeja pasākumā ir bez maksas, taču apmeklētāju ērtībām aicinām izņemt ielūgumus "Biļešu paradīzes" kasēs vai mājaslapā.
