Šīs programmas ideja Gidonam Krēmeram tapusi ilgu gadu gaitā, strādājot pie Astora Pjacollas darbu adaptēšanas klasiskās mūzikas koncertiem dažādās auditorijās. Pamazām tango ir kļuvis par laikmeta zīmi Eiropas kultūrai, kas radusies no 20. gadsimta žanriskām pārvērtībām klasiskajā koncertmūzikas ainā. Šajā strāvā iekļāvusies arī latviešu mūzika, un pirmais, kurš to parādīja savos darbos, bija Georgs Pelēcis ar savu darbu “Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es/Buena Riga. “Šajā darbā tango saved kopā Buenosairesas tango melodijas ar Latvijas tango karaļa Oskara Stroka tēmām – ka sapnis fantāzijas formā” – saka pats autors.
Arī Arturs Maskats ir pievērsies šim žanram ne vienu reizi vien, un 2014. gadā Kremerata Baltica aicināja viņu komponēt īpašu darbu “Pusnakts Rīgā” koncertam Žaņa un Johannas Lipkes piemiņai. “Šis skaņdarbs ir kā tango, taču vairāk tas ir veltījums kādai skaistai mīlestībai – Žanim un Johannai Lipkēm, kad viņu mīlestību vēl nebija izaicinājušas Otrā pasaules kara vētras. Tas ir veltījums arī mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēm, viņu sapņiem un cerībām. Ja jūs gribat pa īstam – līdz smeldzei un arī skurbinošam priekam izjust kādu pilsētu, jums ir pa to jāpastaigā naktī, jāieklausās šīs pilsētas balsīs, čukstos, klusumā. Un tad var notikt tāpat kā Vudija Alena slavenajā filmā par Parīzi – noteiktā vietā, noteiktā laikā (vislabāk pusnaktī) apstājas kāda automašīna, jūs aicina ceļā, iekāpiet un neatskatīdamies ļaujieties izjūtām! Mana vismīļākā pilsēta pasaulē ir Rīga. Un pusnakts laiks tajā vienmēr ir īpašs”, saka Arturs Maskats.
Kamerorķestra Kremerata Baltica direktore Ingrīda Zemzare stāsta: “Latvijā tango ir kā ziemeļnieka ilgas pēc saules. Tango skolotāji mēdz teikt, ka te deju partneri neskatās viens uz otru, bet gan tālumā. Jūrnieks eksotiskā krastā, dejodams ar vietējo daiļavu, gara acīm redz savu vecmāmiņu – aizjūras zemēs gaidošo, mūžīgo. Lielo māti. Dzīvību. Programmā šie abi darbi ir kā atslēga mūsu, ziemeļnieku, saasinātajai pasaules uztverei līdzās argentīnieša Astora Pjacollas hrestomātiskajiem sacerējumiem jaunās aranžijās, kur Gidona Krēmera un Kremerata Baltica partneris būs izcilais komponists un bandoneona virtuozs Pērs Arne Glorvigens – norvēģis, kurš pēc Oslo Mūzikas akadēmijas absolvēšanas devās uz Parīzi un Buenosairesu, lai studētu tango būtību. Tas saveda viņu kopā ar Gidonu Krēmeru ilgstošai partnerībai uz skatuves un ierakstos – kopīgi ir izdoti četri tvarti.”
1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri – kamerorķestri Kremerata Baltica, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Kremerata Baltica, ilgtermiņā orientēts, izglītojošs projekts, bija Krēmera 50. dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā Krēmers jaunajiem Baltijas valstu mūziķiem nodod savu bagātīgo pieredzi gan kā solists, gan kā kamermūzikas atskaņotājmākslinieks. Viens no orķestra pamatmērķiem ir iedvesmot un veicināt muzikālo izaugsmi Baltijas valstu reģionā.
Orķestris sniedzis vairāk kā 1500 koncertu, koncertējis vairāk kā 50 dažādās valstīs, 600 pilsētās un apceļojis pasauli, uzstājoties Āzijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, kā arī Eiropā. Orķestris izdevis vairāk kā 25 CD ierakstus, 2002. gadā ieguvis Grammy balvu un ECHO balvu, bet 2009. gadā — Praemium Imperiale balvu jaunajiem māksliniekiem. Saņemtas vairākas prestižas godalgas. Ansambļa ieskaņoto Džordža Enesku un Mjačeslava Veinberga darbu ieraksti nominēti Grammy balvai, bet nesenais albums, kurā kopā ar pianisti Annu Vinnitskaju ieskaņoti Šostakoviča klavierkoncerti, ieguva ECHO Klassik 2016 balvu kategorijā Gada koncertieraksts (20./. mūzika).
Koncerta sākums: plkst. 19.00. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
