Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sinfonietta Rīga debitēs Ķelnes filharmonijā

Svētdien, 10. martā uz prominentās Ķelnes filharmonijas skatuves kopīgā koncertprogrammā tiksies Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un pazīstamais franču čellists Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras). Pie orķestra diriģenta pults – Normunds Šnē.

Koncerta programmā iekļautas divas savpatas Ziemeļeiropas domāšanas paradigmas – igauņu komponista Erki Svena Tīra kontemplatīvi gleznieciskais pasaules skaniskais tvērums un norvēģa Rolfa Vallīna fraktāļu ģeometrijas iedvesmotās muzikālās abstrakcijas.

Orķestra un solista plašo māksliniecisko interešu arsenālā koncerta programmā vieta rasta arī klasicismam. Vācu publikas vērtējumam tiks nodoti divi Jozefa Haidna lielformas opusi – Čellkoncerts Domažōrā un viena no meistara Londonas cikla simfonijām.

Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu latviešu klausītāji ir iepazinuši jau 2015. gadā, Sinfonietta Rīga 10. sezonas atklāšanas koncertā Lielajā ģildē. Virtuozā franču mūziķa un Sinfonietta Rīga viesošanās Ķelnē ir likumsakarīgs šīs radošās sadarbības turpinājums. Keirasam svarīgs ir izzināšanas prieks, saturiskā daudzveidība, fokusēšanās uz mūzikālā vēstījuma būtību. Keirass uzskata, ka emocionāli spilgtu muzikālo pārdzīvojumu radīšanai nepieciešama komponista, atskaņotājmākslinieka un publikas iekšējās motivācijas sinhronitāte. Šo vienkāršo mācību Keirass guvis sadarbojoties ar leģendāro franču vizionāru, komponistu un diriģentu Pjēru Bulēzu, ar kuru viņu vienojušas ciešas mākslinieciskās saites daudzu gadu garumā.

Viena no redzamākajām Eiropas kultūras citadelēm, Ķelnes filharmonija savas durvis klausītājiem vēra 1986. gadā. Pēc arhitektu Pētera Buzmana un Godfrīda Haberera projekta tapušajā ēku kompleksā ietilpst virkne federālas un nacionālas nozīmes kultūras institūcijas: Ķelnes filharmonija, modernās mākslas forums - Ludviga muzejs, Ziemeļreinas-Vestfālenes kino muzejs un Mākslas literatūras bibliotēka. Ēku kompleksa sabiedriski-politisko nozīmību pasvītro arī tās novietojums – plecu pie pleca ar vienu no kristīgās Eiropas nozīmīgākajām sakrālajām celtnēm - Ķelnes katedrāli.

Meklējot koncertzāles ideālo akustisko risinājumu, Buzmans un Haberers zāles plānojumam piešķīra amfiteātra formu, savukārt ēkas eksterjers vērtējams kā viens no hrestomātiskākajiem postmodernisma arhitektūras paraugiem Vācijā.

Kopš 2011. gada Ķelnes filharmonijā norisinās Jaunajai mūzikai veltītais festivāls Acht Brücken, bet dažāda žanra mūzikas klausītājiem filharmonija ik gadu piedāvā ap 400 koncertprogrammu.

Sinfonietta Rīga arī iepriekš ir viesojusies vairākās Vācijas koncertzālēs. 2015. gadā kopā ar vijolnieci Vinetu Sareiku Normunda Šnē vadītais kolektīvs uzstājās Alte Oper Frankfurtē pie Mainas. Šajā pašā gadā Rīgas mūziķi kopā ar vijolnieci Baibu Skridi viesojās Hamburgas Laeieszhalle un Minhenes Herkulesa zālē.

Savukārt 2017. gadā festivāla “Lux Aeterna” atklāšanas koncertā Sinfonietta Rīgā uz jaunatklātās Elbas filharmonijas skatuves stājās kopā ar Latvijas Radio kori.

Žana Gijēna Keirasa daudzpusīgajā repertuārā nozīmīga vieta ierādīta kā baroka, tā klasicisma, romantisma un mūsdienu mūzikai. Viņš ir sadarbojies ar Freiburgas baroka orķestri, Berlīnes senās mūzikas akadēmiju un Concerto Köln. Savu skaņdarbu pirmatskaņojumus Keirasam uzticējuši Ivans Fedele, Žilbērs Amī, Bruno Mantovani, Mišels Žarels, Jaohanness Marija Štauds un Tomass Larhers. 2014. gadā ungāru modernā klasiķa Pētera Etveša Čellkoncertu Keirass skaņu ierakstā iemūžināja, pie diriģenta pults stājoties pašam autoram.

Žans Gijēns Keirass darbojies Pjēra Bulēza laikmetīgās mūzikas ansamblī Ensemble InterContemporain, viņš ir arī viens no Arcanto Quartet līdzdibinātājiem. Radoša sadarbība Keirasu vieno ar vijolnieci Izabellu Faustu un pianistu Aleksandru Melņikovu. Uz vienas skatuves Žans Gijēns Keirass stājies kopā ar Filadelfijas orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Orchestre de Paris, Tokijas NHK simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhausorchester un Cīrihes Tonhalles orķestri.

Keirass sadarbojies ar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Ivanu Fišeru, Filipu Herevēgi, Janiku Nezē-Segēnu, Jirži Belohlaveku, Oliveru Knusenu, seru Rodžeru Noringtonu.

Par rezidences mākslinieku Keirasu regulāri aicina ievērojamākās koncertzāles un festivāli, to vidū - Amsterdamas Concertgebouw, Ēksanprovansas festivāls, Londonas Vigmora zāle. Iespaidīga ir arī Keirasa darbība skaņu ierakstu laukā. Kritikas atzinību ir guvuši Edvarda Elgāra, Antonina Dvoržāka, Filipa Šellera čellokoncertu ieskaņojumi.

2018./2019. gada sezonā Žans Gijēns Keirass dodas koncertturnejā pa Ziemeļameriku, kopā ar horeogrāfi Annu Terēzi de Kērsmekeri tiek īstenots projekts “Mitten wir im Leben sind", sadarbība čellistam gaidāma ar  Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Atlas Ensemble, Orchestra of the Eighteenth Century un Deitroitas simfonisko orķestri.

Keirass ir Freiburgas Mūzikas universitātes profesors un Augšprovansas festivāla Forkalkjē mākslinieciskais vadītājs. Keirass spēlē 1696. gadā būvētu Gioffredo Cappa instrumentu.

Līdzīgie raksti