Daiga, Dinija

Rīgā notiks lekcija par padomju perioda mākslu “Skarbais stils”

Rītdien, 12. septembrī, goda zinātņu doktore un leģendārā mākslas vēsturniece Edvarda Šmite uzstāsies ar lekciju par īpašu mākslas virzienu – sociālistisko modernismu. “Multimediju izstādes “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim.” ietvaros, kura apskatāma līdz 13. oktobrim, mēs runāsim par mākslas periodu, kas tiešā veidā saistīts ar mūsu vēsturi – runa ir par padomju ietekmi uz glezniecību,” stāsta Edvarda Šmite.

1950. gadi ir unikāls periods PSRS pilsoņu dzīvē, un tas nevarēja neatstāt pēdas tā laika mākslā. “Staļina dzīvei un nāvei bija milzīga ietekme uz veselām cilvēku paaudzēm, saprotams, ka tas iespaidoja kultūras dzīvi un glezniecību. Diktatora gals iezīmēja jauna laikmeta sākumu mākslā, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu “skarbais stils” – jaunas noskaņas un notikumi pieprasīja arī jaunas izmaiņas tēlotājmākslas formā.”

Pēc mākslas vēsturnieces domām, socmodernismā var izdalīt vairākus periodus, un pirmais no tiem – īss “atkušņa mākslas” laiks no 1954. līdz 1956. gadam. Tā ir atbrīvošanās no “Staļina laikmeta” mākslā, kurai bija raksturīga stingra disciplīna un skaidri noteiktas atļautā robežas. Glezniecībā atgriežas ainas no ikdienas dzīve, ģimeniskums un laika pavadīšana ar draugiem. “Tolaik mākslinieki savos darbos pauda negaidītu un reibinošu brīvības sajūtu, slavināja pavasari, rītu un bērnību – tie visi bija jaunā sākuma simboli, kas tika atspoguļoti tā laika glezniecībā. Protams, brīvība bija šķietama, bet tā laika māksla uzskatāmi demonstrē sabiedrības noskaņu, ko iespaidoja staļinisma ēras noriets,” skaidro lektore.

Hruščova laikam raksturīgas jau jaunas vēsmas un tendences – tieši šajā brīdī veidojas tā saucamais “skarbais stils”, ko mūsdienās mēdz dēvēt par sociālistisko modernismu. Brīvības estētiku nomaina tādi jēdzieni kā pienākums, atbildība, iekšējā mobilizācija, disciplīna. “Ja īsā “atkušņa” periodā mākslā valdīja bezrūpība, tad skarbā stila mākslā nolasām skaidru vēstījumu – nekāda saulainā un bezrūpīgā idille nepastāv – ir tikai pienākums un darbs! Šo gleznu varoņi ir iekšēji saspringti – viņi ir gatavi celt jaunu pasauli, nepazīst bailes no smaga darba un grūtībām,” stāsta Edvarda Šmite. “Skarbā stila iesākumos modernisma gleznu varoņi bija darbaļaudis – zemnieki, fabriku strādnieki, ģeologi, ogļrači un daudzi citi, kuru ikdiena pagāja pūloties smagā darbā, pakļaujot sev skaudro dabu. Vēlāk viņus nomainīja “zinātniskās revolūcijas” varoņi, un gleznu audeklos parādījās zinātnieki baltos virsvalkos.”

1962. gadā, kad Maskavā tiek slēgta abstrakcionistu izstāde, faktiski noslēdzas arī socmodernisms tēlotājmākslā. “Lekcijā mēs sīkāk parunāsim par šo kolorīto periodu un aplūkosim tā spilgtākos paraugu ne vien Krievijas, bet arī mūsu dzimtās Latvijas mākslā. Modernismam kopumā raksturīgs neizskaistināts, emociju pārpilns apkārtējās realitātes tēlojums – to var izbaudīt izstādē “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim.” Tajā apskatāmi vairāk nekā 5000 satriecoši mākslas darbi, kurus radījuši 16 nozīmīgākie modernisma ēras mākslinieki – Klods Monē, Edgars Degā, Pols Gogēns, Anrī Ruso, Gustavs Klimts, Van Gogs, Francis Marks, Vasilijs Kandinskis, Kazimirs Maļevičs un citi.

Pasākuma dalībnieki varēs ne vien izbaudīt iedvesmojošu atzītas mākslas vēsturnieces lekciju, bet arī gadsimta mijas meistaru šedevrus no 20 pasaules muzejiem, ienirt unikālā audiovizuālā mākslas telpā, kuru nodrošina Dolby Surround un HD sistēmu perfektā kvalitāte,” piebilst Jurijs Getalo, viens no izstādes rīkotājiem.

Kur: Pils ielā 23, Vecrīga
Kad: 12.09.2019, no 19:00 līdz 21:00
Ieeja brīva.
Vietu skaits ir ierobežots. Lai reģistrētos, jānosūta vārds, uzvārds un tālruņa numurs uz e-pastu: [email protected] 

Līdzīgie raksti