Saulvedis

Pianists Andrejs Osokins kopā ar LNSO pirmatskaņo Jura Karlsona simfoniju orķestrim un klavierēm. FOTO

Vakar, 25. oktobrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē ar savu meistarīgo klavierspēli koncertā “LNSO un Andrejs Osokins” priecēja izcilais pianists Andrejs Osokins, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmatskaņojot īpaši viņam sarakstīto latviešu komponista Jura Karlsona “Otro simfoniju orķestrim un klavierēm”. Tāpat koncerta apmeklētāji varēja baudīt Romualda Grīnblata “Sesto simfoniju, ”Pētera Čaikovska fantāziju orķestrim “Frančeska no Rimini” un Morisa Ravela horeogrāfisko poēmu “Valsis”.

Koncertā klausītāji varēja baudīt vēl vienu pirmatskaņojumu Latvijā – Romualda Grīnblata Sesto simfoniju “Intervāli”. Lai gan komponists dzimis un uzaudzis Tverā un mūža otro pusi pavadījis Ļeņingradā, Romualdu Grīnblatu sniedzis lielu ieguldījumu Latvijas muzikālajā dzīvē – viņš strādājis Latvijas Radio un bijis Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas redakcijas redaktors. Viņa sacerētā baleta “Rigonda” popularitāte bija tik liela, ka tam par godu nosaukta gan “Laimas” šokolāde, gan 1963. gadā radītais radio aparāts.

Koncertā skanēja arī Pētera Čaikovska skaņdarbs “Frančeska no Rimini”. Viens no pazīstamākajiem krievu komponistiem simfoniju sarakstījis pēc operas “Gulbju ezers” milzīgajiem panākumiem. Kompozīcija radusies, iedvesmojoties no Dantes “Dievišķās komēdijas”, konkrētāk – no otrā elles loka, kas paredzēts baudkārajiem. Tur Dante sastapis neveiksmīgos mīlniekus Frančesku un Paolo, kuri dzejniekam atklājuši savu traģisko likteni.

Koncerta izskaņā klātesošie dzirdēja Morisa Ravela horeogrāfisko poēmu “Valsis”, kuru mēdz dēvēt par pēckara ne pārāk laimīgās Eiropas portretu. Savukārt, citi uzskata, ka tas ir stāsts par valša kā mūzikas žanra rašanos, sairšanu un destrukciju. Lai gan Morisa Ravela “Valsis” var šķīst kā romantisma un komponista spēka un jūsmas pilns skaņdarbs, aiz romantiski valsējošās virskārtas, šķietami, slēpjas kas dēmonisks un baiss.

Koncertu diriģēja pieredzējušais latviešu diriģents Andris Vecumnieks.

Līdzīgie raksti