Savukārt kā padomes priekšsēdētāja vietniece ievēlēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
"Tas ir ārkārtīgi liels gods un, protams, arī atbildība. Ceru, ka pieredze, ko esmu guvis līdz šim, šajā amatā noderēs. Es ceru uz labu sadarbību un darbu komandā, jo šis process uzliek milzīgu atbildību. Tajā nedrīkst būt nekādu nepārdomātu, pārsteidzīgu un nepareizu lēmumu. Katri pieci gadi – šis mūsu [Dziesmu un deju svētku] kustības nogrieznis – vienmēr ir pilns ar jauniem izaicinājumiem, un šī reize nebūs izņēmums. Mūsu priekšā ir daudz jauna, sākot ar jaunu estrādi, jaunām koncepcijām un programmām. Es ceru, ka mūsu kopdarbs būs interesants, vērtīgs un vainagosies brīnišķīgā Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadē," uzrunā Dziesmu un deju svētku padomei teica Mārtiņš Klišāns.
Mārtiņš Klišāns (1967) kopš 2008. gada ir Dziesmu svētku virsdiriģents, savukārt 2018. gadā notikušajos Latvijas simtgades Dziesmu svētkos viņš bija Noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas autors.
Tāpat Padomes sēdē 30. maijā par Mežaparka Lielās estrādes būvniecības procesu ziņoja tobrīd vēl Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs, par Daugavas stadiona atjaunošanas gaitu informēja VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" valdes loceklis Guntis Zālītis. Par izmaiņām Vispārējās izglītības likumā, par vispārējās vidējās izglītības programmu padomei ziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte iepazīstināja ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2016.-2018. gadam noslēguma ziņojumu, kā arī pastāstīja par gatavošanos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem (2023).
Par gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2020) informēja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa. Plānots, ka Svētkos 2020. gada vasarā piedalīsies ap 37 000 bērni un jaunieši no visas Latvijas, precīzs skaits būs zināms nākamā mācību gada laikā.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes darbības laiks – pieci gadi, kas ir laika cikls, sagatavojot un īstenojot kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus. Šīs padomes uzdevums būs sagatavot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, kas aizritēs svētku tradīcijas 150 gades zīmē.
