Daiga, Dinija

Kino ciklā “Desmit izcili ceļojumi” – “Trakais Pjero”

29. oktobrī ar vienu no franču kino Jaunā viļņa skaistākajiem paraugiem, režisora Žana Lika Godāra filmu “Trakais Pjero” (Pierrot le Fou, 1965), turpināsies kino cikls “Desmit izcili ceļojumi”, ko līdz gada beigām piedāvā kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmumu AVIS. Šoreiz seansa līdzbraucēji būs pianists Vestards Šimkus un muzikoloģe Liene Jakovļeva.

Filma, kas apvieno romantiskas drāmas un gangsterkino žanra elementus ar mūzikla numuru iestarpinājumiem, ir viens no izcilākajiem leģendārā režisora Žana Lika Godāra darbiem ar viņa iemīļotajiem aktieriem Žanu Polu Belmondo un Annu Karinu galvenajās lomās.

Ferdinands ir nelaimīgi precējies un nesen zaudējis darbu TV industrijā. Kādās mokoši garlaicīgās viesībās viņš satiek bijušo draudzeni Mariannu un nolemj bēgt kopā ar viņu. Kad viņi sievietes dzīvoklī atrod līķi, izrādās, ka Marianna ir iesaistīta šaubīgos darījumos un viņu vajā gangsteri. Sākas spriedzes pilns ceļojums no pagātnes un Parīzes uz Vidusjūru, kura laikā varoņi daudz laika pavada zagtās mašīnās, dejo, skrien, sarunājas par mākslu un par neko...

Galvenais varonis, kuram Marianna devusi skumjā klauna Pjero iesauku, raksta dienasgrāmatu. To citējot, filmā parādās slavenu gleznu attēli, komiksi, plakāti, reklāmu fragmenti, skan skaistas un mazliet skumjas dziesmas un pat fragments no Ludviga van Bēthovena Piektās simfonijas.

“Skatoties šo filmu, man nevilšus nākas atskārst, ka tās ārkārtīgi neparastā skaniskā un vizuālā estētika veido un piepilda saturu tik lielā mērā, ka sižets vai ar to saistīti morālētiski spriedelējumi kļūst visnotaļ otršķirīgi. Šī filma šķietami vēro sevi un tās skatītājus, kā arī vienlaicīgi veido pati sevi un savas atsevišķās sastāvdaļas – kadru un dialogu secību, epizožu pamatkrāsas un mūziku, kura tajā ieskanas reti, bet nekad nekļūst par situāciju ilustrējošu fonu. Šajā seansā man būs sevišķi interesanti dalīties pārdomās par to, kādu lomu mūzika spēlē šajā filmā, jo man radās sajūta, ka tā ārkārtīgi niansēti atklāj to, kas patiesībā “skan” filmā redzamo personāžu galvās, būdama, iespējams, vienīgā atbilde uz galvenā varoņa filmas finālā izteikto retorisko jautājumu par to, kāda gan visam notikušajam vispār ir jēga,” stāsta seansa līdzbraucējs, pianists Vestards Šimkus.

Atlikušajos seansos ciklā “Desmit izcili ceļojumi” līdz gada beigām būs skatāmas arī tādas filmas kā “Parīze. Teksasa” (Paris, Texas, rež. Vims Venderss) un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs).

Līdzīgie raksti