Mūsdienās labas darba vietas nozīme ir mainījusies. Cilvēki joprojām vēlas stabilitāti, taču tikpat nozīmīga ir kļuvusi emocionālā labsajūta. Darbinieki vēlas justies novērtēti, cienīti un atbalstīti. Viņi vēlas būt daļa no kolektīva, kurā ne tikai tiecas pēc rezultātiem, bet arī patiesi rūpējas viens par otru.
Šīs pārmaiņas ir notikušas pamazām, un tās ietekmējušas gan paaudžu atšķirības, gan kultūras maiņa. Vecākas paaudzes augstu vērtēja drošību un izturību, savukārt jaunāki profesionāļi vairāk domā par izaugsmi, jēgu un piemērotu vidi. Viņi nevilcinās mainīt darbu, ja jūtas iestrēguši, nesadzirdēti vai neiedvesmoti. Labs darbs nav par to, cik ilgi tur tiek nostrādāts, bet par to, ko izdodas iemācīties un sasniegt.
Šo pieeju mainījusi arī tehnoloģiju attīstība. Darbs ir kļuvis elastīgāks, taču tas ienāk arī mūsu ikdienā biežāk nekā agrāk. E-pasti, ziņas un darba uzdevumi mūs sasniedz arī pēc darba laika, un daudziem tas izpludina robežas starp darbu un privāto dzīvi. Tajā pašā laikā sabiedrībā ir augusi izpratne par emocionālās labsajūtas nozīmi. Cilvēki arvien vairāk meklē veselīgu balansu un sagaida, ka arī darba vide to atbalstīs. Darbs ir vieta, kur tiek pavadīta liela daļa dienas, veidotas attiecības un meklēta jēga, tāpēc labsajūtai ir nozīme.
Saskaņā ar nesenu Workis un Dentsu veikto pētījumu, šī tendence tikai apstiprinās. Darbinieki arvien biežāk sasaista apmierinātību darbā ar cilvēcīgo pieredzi, atzinību, uzticēšanos un labām attiecībām. Taču aptauja rāda, ka ikdienas praktiskie faktori joprojām ir tikpat svarīgi. Attālums līdz darbam, godīgs atalgojums, skaidri pienākumi, droša un sakārtota darba vide un saprātīgi elastīgs grafiks būtiski ietekmē to, cik labi cilvēki jūtas savā darbā. Emocionālā labsajūta ir būtiska, taču arī tā primāri balstās uz stabilitāti un labiem darba apstākļiem.
Šīs pārmaiņas rada jaunus izaicinājumus darba devējiem. Algas pielikumi vai vienreizējas priekšrocības vairs ne vienmēr nodrošina iesaisti. Darbinieki vēlas just, ka viņu viedoklis ir nozīmīgs un ka viņi nav tikai darba resurss, bet gan vērtīgs komandas papildinājums. Viņiem ir svarīgas attiecības, godīga komunikācija un īsta savstarpēja uzticēšanās. Un tā nav iegriba, bet norāde uz emocionāli nobriedušāku un prasīgāku darba spēku.
Tieši šeit slēpjas iespēja darba devējiem. Komanda, kas jūtas cienīta un atbalstīta, strādā produktīvāk, pielāgojas ātrāk un paliek uzņēmumā ilgāk. Kultūra, komunikācija un uzticēšanās kļūst par galvenajiem faktoriem, kas atšķir spēcīgu darba devēju.
Galu galā labs darbs vairs nav tikai solījumi līgumā. Tas ir par to, kā cilvēki jūtas ikdienā. To nemēra gados, bet ar piederības sajūtu un jēgu, ko darbs sniedz. Uzņēmuma, kas to ņems vērā, spēs radīt vidi, kurā cilvēki vēlas strādāt un attīstīties ne tikai profesionāli, bet arī kā personības.
