Pieejamo darbinieku skaits pārsniedz pieprasījumu
Jaunākās darba tirgus prognozes rāda, ka pieprasījums saglabājas augsts tādās nozarēs kā būvniecība, tehniskās profesijas, ražošana, transports un veselības aprūpe. Vienlaikus pastāv arī profesiju grupas, kur pieejamo darbinieku skaits pārsniedz pieprasījumu.
Rezultātā veidojas situācija, kur vakances un kandidāti it kā ir, bet ne vienmēr savstarpēji atbilst. Praksē tas nozīmē, ka darba devējiem var būt grūti aizpildīt amatus pat tad, ja ir darbam pieejami cilvēki.
Jaunākās NVA prognozes, kurās līdzās profesijām tiek analizētas arī prasmes, uzsver, ka pieprasījums arvien vairāk ir saistīts nevis ar amatu nosaukumiem, bet ar konkrētām prasmēm. Starp būtiskākajām ir ne tikai tehniskās iemaņas, bet arī vispārīgas prasmes, piemēram, spēja plānot darbu, efektīvi komunicēt, ievērot noteikumus un apgūt jaunas prasmes.
Darba tirgus tendences pēdējos gados
Pēdējos gados pieprasījums īpaši pieaug pēc darbiniekiem ar noteiktu kvalifikāciju vai specializētām zināšanām, savukārt nozarēs, kur lielāka nozīme ir praktiskām iemaņām, biežāk tiek norādīts uz grūtībām atrast atbilstošus kandidātus.
“Redzam, ka problēma bieži vien nav tajā, ka kandidātu nav vispār, bet gan tajā, ka kļūst grūtāk atrast piemērotāko. Ja darba devēji meklē ļoti konkrētu prasmju kombināciju, pieejamo kandidātu loks būtiski sašaurinās,” skaidro BIURO galveno klientu attiecību vadītāja Baiba Rozentāle.
Tas aktualizē arī jautājumu par to, kā mainās darba devēju prasības atlases procesā. Daļā gadījumu joprojām tiek dota priekšroka kandidātiem, kuri pilnībā atbilst visām prasībām jau no pirmās dienas. Citviet pakāpeniski vērojama pāreja uz pieeju, kur lielāka uzmanība tiek pievērsta potenciālam, spējai mācīties un pielāgoties.
Vienlaikus mainās arī darba tirgus struktūra. Demogrāfiskās tendences rāda, ka kopējais darbaspēka apjoms tuvākajos gados būtiski nepalielināsies, kas nozīmē, ka konkurence par kvalificētiem darbiniekiem, visticamāk, pieaugs.
Šādā kontekstā jautājums vairs nav tikai par to, cik daudz cilvēku ir pieejami darbam, bet gan par to, vai viņu prasmes atbilst darba tirgus vajadzībām. Dažās nozarēs šī neatbilstība jau ir skaidri redzama – vakances paliek neaizpildītas nevis tāpēc, ka trūktu kandidātu, bet gan tāpēc, ka nepieciešamās prasmes ir pārāk specifiskas vai nav pietiekami izplatītas.
Tas ietekmē arī uzņēmumu pieeju darbinieku piesaistei. Ierobežotākā darba tirgū arvien lielāku nozīmi iegūst ātrums, elastība un spēja attīstīt darbiniekus uzņēmuma ietvaros. Darba devēji, kuri spēj skatīties plašāk par precīzu iepriekšējo pieredzi un novērtēt pārnesamās prasmes, var iegūt priekšrocības talantu piesaistē un noturēšanā.
Savukārt darbiniekiem šīs pārmaiņas nozīmē arvien lielāku nepieciešamību nepārtraukti pilnveidot savas prasmes. Tās kļūst dinamiskākas, un spēja pielāgoties dažkārt var būt pat nozīmīgāka par formālo izglītību.
Tāpēc problēma arvien biežāk nav cilvēku trūkums, bet gan tas, vai darbinieku prasmes atbilst darba devēju vajadzībām. Skatoties uz darba tirgu caur prasmju prizmu, top skaidrs, kāpēc vakances paliek neaizpildītas arī tad, ja cilvēki darbam ir pieejami.
