“Klasisko vērtību” jauno sezonu 24. septembrī plkst. 18.00 ievadīs Dr. art. Baibas Vanagas lekcija “Pirmās modernās mākslas vēstneses Latvijā”. Mākslas vēsturniece auditorijai stāstīs par vairākām Latvijas māksliniecēm, kuras ienesa modernisma idejām caurstrāvotas tendences, kā arī atgādinās par labi zināmām autorēm, kuras neatlaidīgi pilnveidoja savu māksliniecisko rokrakstu un šodien atzīstamas par klasiķēm. Lektores analizētais laikposms aptvers 20. gadsimta 10. un 20. gadus. Caur ieskatu biogrāfijās un mākslas darbos varēs iepazīt Minhenē un Parīzē studējušās gleznotājas Evu Margarēti Borherti-Šveinfurti (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth, 1878–1964), Ļubovu Soņu Grimmu (Ljubow Sonja Grimm, 1882–1958), grafiķi Alisi Dmitrijevu (Alice Dmitrijew, 1876–1945), Aleksandru Beļcovu (1892–1981) un citas.
5. novembrī plkst. 18.00 Mg. hist. Lienes Dreimanes lekcijā “Māksla un diplomātija starpkaru Latvijā. Sieviešu aktīvisms” klausītāji uzzinās par līdz šim mazāk pētīto Latvijas vēstures lappusi – sieviešu lomu valsts tapšanā, attīstībā un mūsdienu valsts ideālu formulēšanā. Sieviešu radītie darbi šajā laikā pārtapa par modernās mākslas paraugiem ar starptautisku atzinību, apliecinot, ka rokdarbi nebija vien atpūtas nodarbe, bet gan nozīmīgs pamats sociālai uzņēmējdarbībai, kas stiprināja valsti un vienlaikus bagātināja latvisko dekoratīvās mākslas mantojumu. Lektore pastāstīs par Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātāju Bertu Pīpiņu (1883–?), kā arī viņas domubiedrēm, aktīvistēm Bertu Ašmani (1885–1973), Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi (1892–1929) u.c. Īpaša uzmanība tiks veltīta Satversmes tapšanai – Latvijas valsts pamatlikumam, kurā šodien ir nostiprināta dzimumu līdztiesība. Lektore uzsvērs, ka to veidoja ne tikai 144 Satversmes tēvi, bet arī sešas Satversmes mātes – Aspazija (1865–1943), Valērija Seile (1891–1970), Berta Vesmane (1878–1941), Klāra Kalniņa (1874–1964), Zelma Cēsniece-Freidenfelde un Apolonija Laurinoviča (1886–1967).
Cikla noslēgumā 3. decembrī plkst. 18.00 PhD Rita Broka lekcijā “Ainava gobelēnā – austais pasaules tēls” piedāvās ieskatīsies ainavas attēlojuma izpausmēs gobelēnā, sākot no gobelēna mākslas pirmsākumiem 14. gadsimtā līdz mūsdienām. Pētniece pievērsīsies medijam būtiskākajiem vēsturisko evolūciju noteicošajiem aspektiem, svarīgākajiem aušanas centriem un radošajām pieejām jeb skolām. Ar izcilāko piemēru palīdzību lektore aplūkos ainavas attēlojuma variācijas Eiropas gobelēna mākslā, skaidros tās nemainīgās aktualitātes iemeslus, kā arī raksturos Latvijas mākslinieku devumu laikmetīgā gobelēna un ainavas tēla atveidojuma attīstībā. Stāstījuma gaitā Rita Broka pieminēs Rūdolfa Heimrāta (1926–1992), Edītes Pauls-Vīgneres (1939–2025), Aijas Baumanes (1943–2019), Lilitas Postažas (1941–2011), Zintas Beimanes, Dzintras Vilks, Ivetas Vecenānes un citu tekstilmākslinieku ievērojamo ieguldījumu.
