CITYKIDS - 1370 kvadrātmetri bērnu prieka

Ballīšu un svinību vietu bērniem Rīgā un Latvijā ir daudz – vecākiem tas ir ērts variants, kā savu mājokli pasargāt no trokšņa, bardaka un bērnu čīkstēšanas, ka ir garlaicīgi. Ja gribas plašas telpas, daudzveidīgas atrakcijas un patīkamu noskaņu – ir vērts izmēģināt aktīvās atpūtas un ballīšu centru bērniem – “CityKids in the Forest”.

Atgriezāmies šajā centrā otro reizi, no pirmās (pirms 2 gadiem) prātā īpaši bija palicis slīdkalniņš, kurš atrodas telpās un darbojas visu gadu, un Pūču māja, kurā bērniem ir īpaši jautri aicināt līdzi arī vecākus, lai tumsā kārtīgi pabiedētu. Šoreiz devāmies svinēt mana dēliņa Edvarda 7 gadu dzimšanas dienu. Ciemos aicinājām draugus no bērnudārza, Edvarda vienaudžus, kā arī citus savējos 3-12 gadu vecumā.

Atrašanās vieta – lieliska

Centrs atrodas Ganību dambī 7, līdz ar to tur ērti var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan arī personīgo auto. Patīkams pārsteigums ir plašā autostāvvieta (bezmaksas!), kur vietas pietiek gan pašu, gan viesu automašīnām. Mūsu ballīte notika darba dienas pusdienlaikā, tāpēc arī sastrēgumi šoreiz uz mums neattiecās un mazajiem svinētājiem slavenais jautājums: “Vai drīz būsim klāt?” pat nepaspēja pārņemt prātus.

Atrakcijas kā dabā

“CityKids” (www.citykids) valda īpaša noskaņa, jo atrakcijas veidotas kā dabā – tām piešķirti dzīvnieku nosaukumi un interjerā izmantoti dabas toņi, koks. Kā jau minēju, īpaši gaidījām Pūču māju – tumsas labirintu, kurā drīkst doties arī vecāki. Mazie spiedza pamatīgi, jo izdevās viņu slepenais plāns – izskriet labirintu ātrāk nekā to dara pieaugušie, lai pie beidzamā pagrieziena tumsā sabiedētu. Jautrība sita augstu vilni.

Jaunums mums bija Ūdru kalns, kurš izveidots salīdzinoši nesen – veseli 3 blakus novietoti slīdkalniņi, lai varētu sacensties – kurš pirmais, kurš dīvaināk, kurš ātrāk utt.

Un trešais favorīts – kameršļūkšanas “kalniņš” – nobrauciens ir pietiekami garš, lai pakrūtē nokņudētu un būtu jāspiedz par uzņemto ātrumu.

Liels bija mans pārsteigums, kad vienbrīd, dodamās pārbaudīt, ko nu kurš no viesiem dara, centra vidū pamanīju griežamies disko gaismas un skanām ballīšu mūziku un manus puikas – dejojam. Viņi nav lieli dejotāji, bet te pavisam brīvprātīgi kustējās mūzikas pavadījumā. Lieliski!

Bet kopumā visa ballīte pagāja vienā lielā skrējienā, jo atrakciju tur ir tik daudz, visas vilinošas, tāpēc ballētāji skrēja no vienas uz otru, brīžiem pat piemirsdami, ka kaut kur ir arī ballīšu telpa, kurā ir galds ar dažādiem našķiem.

Ballīšu telpa ar ērtībām

Dodoties uz mums piešķirto svinību telpu patīkams pārsteigums – pie ieejas no koka burtiņiem salikts jubilāra vārds un arī vecums. It kā sīkums, bet patiešām patīkami justies gaidītiem.

Gatavojoties svinībām, biju sagatavojusi visu – ne tikai našķus un dzērienus, bet arī vienreizējos traukus, ūdens pudeli utt. Tā teikt, lai nekā nepietrūkst, jo bērnu ballītēs nekad nevar zināt, ko kuram ievajadzēsies. Pasmaidīju par sevi, kad, ierodoties telpā, pamanīju tur gan tieši mums sagatavotu vienreizējo trauku komplektu, gan izlietni, elektrisko tējkannu un pat mikroviļņu krāsni. Te ir viss! Un visa centrā sajūta kā piknikā meža vidū – koka galds un meža atmosfēra. Tiesa, kā jau minēju, bērni te ieskrēja vien padzerties un veikli ko iekost, jo atrakcijas bija pārāk vilinošas, bet vecāki novērtēja, ka varēja rimti pasēdēt un parunāt sev interesantas lietas.

Personāls nemanāms

Esmu no tiem apmeklētājiem, kuriem jebkurā vietā patīk justies brīvi, nejūtot personāla iejaukšanos. Man nudien nevajag, lai man ik pēc 10 minūtēm kāds uzjautā, vai viss ir labi un vai kaut kā nepietrūkst. Šeit bija tieši tā – viesiem tiek dots tieši tik daudz brīvības, cik nepieciešams. Ja rodas jautājumi – pie kases ir atbildīgie cilvēki, pie kuriem var vērsties. Vienlaikus – viss ir tīrs, sakārtots, tātad cilvēki pa kluso rosās un rada šo lielisko atmosfēru.

Kā mums gāja?

Zinot, ka pēc ballītes rakstīšu publikāciju par tur piedzīvotajiem iespaidiem, pēc pasākuma sapulcināju bērnus un pajautāju, kas katram no viņiem patika vislabāk. Skāde! Manu torti un citus sagatavotos našķus mazie jautrīši laikam nemaz nav pamanījuši.

Lūk, atsauksmes no runīgākajiem!

Edvards, 7 gadi: “Man patika viss, bet īpaši Pūču istaba, skriešanas vieta. Žēl, ka tik ātri beidzās. Man bija vislabākā ballīte mūžā.”

Marta, 3 gadi: “Man patika bumbu baseins.”

Dominiks, 7 gadi: “Man patika, ka te varēja daudz skriet un viens no otra paslēpties. Un šļūkt no trīsdaļīgā slīdkalniņa.”

Ernests, 7 gadi: “Es gaidīju, kad tikšu Pūču mājā, jo es to varu ļoti ātri izskriet.”

Kristers, 12 gadi: “Bija diezgan jautri, jo te ir daudz ko darīt.”

Kristaps, 11 gadi: “Visvairāk laika pavadīju pie basketbola groziem, jo man patīk basketbols. Nedaudz palēkāju pa batutiem.”

Nākamnedēļ Edvards atkal dosies uz “CityKids”, jo draugs, kuru dēls bija uzaicinājis ciemos, nolēmis, ka arī savu dzimšanas dienu grib svinēt tieši tur. Tas tikai apliecina, ka šogad bērnu ballītei biju izvēlējusies tiešām lielisku vietu.

Līdzīgie raksti