Izstādes idejas autors ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars, ekspozīcijas dizainu veidojis mākslinieks Visvaldis Asaris, tekstu autore ir dizaina eksperte Dzintra Purviņa. Izstādē redzamās fotogrāfijas radījuši Juris Kalniņš un Imants Prēdelis.
Izstāde “Rīgas egles stāsts” apkopo saturiski un stilistiski atšķirīgus mākslinieku un dizaineru darbus, atklājot ideju dažādību, vienlaikus atsaucoties uz Latvijas amatniecības un kultūras mantojumu, etnogrāfiju, izceļot Latvijas dabas materiālu skaistumu un pievilcību. Izstādei izvēlētie darbi iezīmē gan klasiskās tradīcijas vides mākslā, gan eksperimentālus risinājumus, interaktivitāti, kā arī dzirkstošu humoru un ironiju. Atsevišķi vides objekti pilda arī sociālu funkciju, un to radīšanas procesā tiek iesaistītas dažādas sabiedrības grupas.
Lai gan vēsturnieku domas dalās par pirmo zināmo izgreznoto Ziemassvētku egli, tomēr viena no senām leģendām vēstī, ka pirmā svētku eglīte 1510.gadā izrotāta tieši Rīgā. Latvijas Valsts arhīvā Melngalvju nama vēsturiskajos dokumentos ir labi saglabājies Vastlāvju seno svētku svinēšanas apraksts Rīgas Rātslaukumā. Intriģējošais nostāsts kalpoja par iedvesmu, lai pēc 500 gadiem – 2010.gadā Latvijas galvaspilsētā iedibinātu jaunu tradīciju – vides mākslas festivālu “Ziemassvētku egļu ceļš”.
Festivāla mērķis ir aktivizēt radošumu vides mākslas jomā, iesaistot profesionāļus un arī plašāku sabiedrību. Festivāls paver iespēju radīt autordarbus pilsētvidē māksliniekiem, dizaineriem, Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, kā arī ar savu atbalstu iesaistīties uzņēmējiem. Balstoties uz seno Ziemassvētku egles leģendu, mūsdienu mākslinieki tiek aicināti interpretēt mūžzaļā dzīvības koka stāstu vides mākslas objektos jaunās, eksperimentālās formās, materiālos un stilistikā. Īpaša uzmanība vides mākslas objektos atvēlēta gaismas dizainam.
Šobrīd festivāls joprojām ir vienīgais Ziemassvētku tematikai veltītais urbānās mākslas un vides dizaina festivāls Eiropā. Kopš festivāla sākuma kopumā radīti vairāk nekā 200 oriģināli mākslas un vides dizaina darbi. Vairāki festivāla objekti ir bijuši eksponēti arī Latvijas kaimiņvalstu galvaspilsētās − Tallinā un Viļņā. Festivāls ir pamanīts un novērtēts arī Vācijas, Itālijas, Japānas, Krievijas un citu valstu medijos, atzīstot to par vienu no savdabīgākajiem apskates vērtiem pasākumiem Eiropā.
