Lielākā daļa no šīgada “Rīgas festivāla” koncertiem bija izpārdoti, bet vislielāko publikas atsaucību guva festivāla programmā iekļautie koncerti – “Rīgas festivāla atklāšanas koncerts. Vestards Šimkus. Vāgnera idille”, “Vīns un mūzika. Itālija”, “Čella un akordeona burvība”, kā arī mūzikas un dzejas uzvedums “Imants un Ziedonis”. Abu pēdējo koncertu biļetes tika izpārdotas rekordīsā laikā tāpēc “Rīgas festivāla” programmā tika iekļauti šo programmu papildkoncerti, kas arī tika pilnībā izpārdoti.
Par godu Riharda Vāgnera 200. jubilejas gadam komponista mūzika izskanēja gan “Rīgas festivāla” atklāšanas, gan noslēguma koncertā. 3. jūnijā Lielajā ģildē “Rīgas festivālu” atklāja publikas iemīļotais pianists Vestards Šimkus, prezentējot savu soloalbumu Wagner Idyll (“Vāgnera idille”). Savukārt 20. jūnijā “Rīgas festivāla” noslēguma koncertāDzintaru koncertzālē kanādiešu operzvaigzne Miša Brigergosmane sava talanta spožumu atklāja Riharda Vāgnera ciklā “Vēzendonkas dziesmas”. Kopā ar viņu koncertā varējām baudīt pasakaini skaisto Pētera Čaikovska Vijolkoncertu izcilās latviešu vijolnieces Baibas Skrides un Modesta Pitrena vadītā Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestraatskaņojumā, kas vakar izskanēja ar īpašu spožumu un aizrautību.
5. jūnijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā viens no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem koriem – VAK “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā atskaņoja Sergeja Rahmaņinova grandiozo nakts lūgšanu Vesperes – vienu no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem.
Publikas iemīļotā cikla “Vīns un mūzika” 8. jūnija koncerta apmeklētāji Spīķeru koncertzālē devās ceļojumā uz Itāliju kopā ar itāļu vīna nama Zonin dzirkstošajiem un saules piesātinātajiem dzērieniem, lai ļautos Gaetāno Doniceti, Džakomo Pučīni un Džoakīno Rosīni skaistāko operāriju baudījumam Latvijas Nacionālās operas solistu Ingas Šļubovskas un Jāņa Apeiņa izpildījumā kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu. Savukārt sarunās par vīnu un mūziku aicināja“Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis, restorāna Kitchen līdzīpašnieks Jānis Jenzis un vīnzinis Mārtiņš Jerums.
“Rīgas festivāla” daudzveidīgajā muzikālajā piedāvājumā šovasar bija iekļauta arī ietekmīgā 20. gs. komponista Džona Keidža skaņdarbu programma. 11. jūnijā plkst. 20.00 Spīķeru koncertzālē komponista provokatīvā daiļrade izskanēja unikālā koncertā “Audiovizuāla performance četrām klavierēm” pianista Jura Žvikova un videorežisora Roberta Rubīna redzējumā. Pianists Juris Žvikovs sēdās pie dažādiem taustiņistrumentiem, lietojot gan parastās klavieres, gan sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres.
12. jūnijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertā “Perts, Vasks un Silvestrovs” dzirdējām eksistenciālu pārdomu caurstrāvotu skaņdarbu programmu Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā. Īpašs notikums šajā koncertā bija Pētera Vaska jaundarba – dziesmu cikla “Mīlas dziesmas” pirmatskaņojums, kas veltīts dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņai.
Unikāls notikums Latvijas mūzikas dzīvē bija 13. jūnija koncerts “Sitaminstrumentu zvaigznes” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kurā vienkop dzirdējām izcilākos Latvijas sitaminstrumentālistu virtuozus – Edgaru Saksonu, Rihardu Zaļupi, Guntaru Freibergu un Elīnu Endzeli, kā arī jaunās paaudzes pārstāvjus Miku Bāliņu un Elviju Endeli. Pēc Guntara Freiberga ierosinājuma sitaminstrumentu meistari un mācekļi uz vienas skatuves visdažādākajās kombinācijās aizraujošā, dinamiskiem ritmiem piesātinātā lieliskas mūzikas programmā izpildīja izcilus Stīva Reiha, Janna Ksenaka, Morisa Ravela, Riharda Zaļupes un citu autoru skaņdarbus.
17. un 19. jūnijā Spīķeru koncertzālē pilnībā izpārdotos koncertos “Čella un akordeona burvība” uzstājās Lielās mūzikas balvas 2012 laureāte, starptautisku atzinību guvusī akordeoniste Ksenija Sidorova un jaunā, talantīgā čelliste Guna Āboltiņa. Viņu interpretācijā dzirdējām Manuela de Faljas, Arvo Perta, Astora Pjacollas un Sergeja Rahmaņinova skaņdarbus. Tā kā biļetes uz sākotnēji plānoto koncertu 19. jūnijā tika izpārdotas rekordīsā laikā, talantīgās mūziķes dzirdējām arī papildkoncertā 17. jūnijā.
Arī biļetes uz mūzikas un dzejas uzvedumu “Imants un Ziedonis” 18. jūnijā plkst. 20.00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā tika pilnībā izpārdotas, tāpēc apmeklētāju lielās intereses dēļ plkst. 18.00 notika papildkoncerts, biļetes uz kuru arī tika pilnībā pārdotas. Uzvedumā izskanēja Imanta Kalniņa dziesmas ar Ziedoņa vārdiem Imanta Ziedoņa pārdomas paša autora balss ieskaņojumā. Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam bija aranžējis aranžēja Andris Sējāns, Kaspars Zemītis un Emīls Zilberts. Kopā ar Latvijas Radio kori un solistiem uzvedumā piedalījās arī rūdītais ziedonists Renārs Kaupers.
Daļa no “Rīgas festivāla” programmas arī šogad norisinājās ārpus Rīgas – Saulkrastos un Mežotnē. 7. jūnijā Saulkrastu domes zālē koncertā “Lielpilsētas stāsts” apvienojās trīs dažādu mūzikas pasauļu pārstāvji: saksofonists Arvīds Kazlausks, komponists Edgars Raginskis un virtuozais elektroniskās pasaules pārstāvis Dj Krii, lai dotos muzikālā laikmetīgās pasaules cilvēku ceļojumā pilsētas džungļos. Savukārt 9. jūnijā Saulkrastu Saules laukumā tika atskaņota Rīgas Saksofonu kvarteta un komponista Raimonda Tigula jaunā elektroakustiskā programma Labyrinthus, kuras daudzslāņainā muzikālā faktūra kopā ar Ginta Apsīta videoprojekcijām aicināja klausītājus apskaidrības pilnā ceļojumā. Bet 14. jūnijā Mazajā Mežotnes pilī uz īsti vasarīgu koncertu “Džons Keidžs un videomāksla” aicināja trio “Opera” – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells) un Juris Žvikovs (klavieres), kā arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, izpildot izcilo komponistu Džona Keidža, Pētera Plakida un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbu programmu.
Šogad “Rīgas festivāla” programmā pirmoreiz bija iekļauta arī vizuālās mākslas izstāde. Vēl līdz 14. jūlijam Laikmetīgās mākslas centrā kim? var aplūkot izstādi “Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985–1995”, kas papildinājafestivāla muzikālos notikumus. Izstāde dod ieskatu alternatīvās modes kustībā, kas izveidojās, satiekoties roka un skvoteru kultūrām, un attīstījās laika posmā no perestroikas pirmsākumiem līdz glancēto modes izdevumu ienākšanai Krievijā un citās bijušajās padomju republikās 90. gadu vidū. Izstādes 65 fotogrāfijās un videodarbos apskatāmi modes mākslinieku radītie tērpi dažādās vidēs un situācijās.
Ar grandiozu koncertu Dzintaru koncertzālē noslēdzies trešais “Rīgas festivāls”, kas trīs nedēļu garumā klausītājiem sniedza iespēju baudīt 14 izcilus koncertus Rīgā, Saulkrastos, Mežotnē un Dzintaros. “Latvijas Koncertu” rīkotais “Rīgas festivāls” ir vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā, to šogad apmeklēja vairāk kā 7000 klausītāju.
