"Dalībnieku skaits ir pirmais un vistiešākais apliecinājums tam, cik svarīga ir Dziesmu un deju svētku tradīcija latviskās identitātes saglabāšanai un uzturēšanai. Dziesmu un deju svētki bijuši tie, kas ļāvuši mūsu tautai saglabāt nacionālo un kultūras identitāti, bet šodien tie arī veicina saliedētību un lepnumu par savu valsti. Esam gandarīti, ka dalībai svētkos ir pieteicies arī rekordliels ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienu kolektīvu skaits. Šie ir svētki, kas vieno visā pasaulē dzīvojošo latviešus neatkarīgi no mītnes zemes," atzīmē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
"Svētku nedēļa ir nāciju visaptverošs rituāls, kas atjaunina latvisko kultūrapziņu un nostiprina latviskās kultūras jaunradīšanu kā patības pamatu. Radīšanas svētki, himna īstajām vērtībām, kad top redzams tas lielais darbs, kas ieguldīts cilvēku dvēseles bagātināšanā piecu gadu garumā, nedēļa, kas piešķir jēgu garu gadu ikdienai, kad gaisma līgo dziedātāju, dejotāju, pūtēju, daiļamata meistaru dvēselēs un darbos, kad mēs esam lepni un pilnā mērā cienām paši sevi, savu tautu, zemi un valsti. Gaismas dziesmas un dainas, gaismas līgošana – radīšana ir pamats visu svētku pasākumu skaniskajam un vizuālajam tēlam," stāsta svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis.
"Gatavošanās dziesmu un deju svētkiem – ir ilgstošs process, kas šobrīd strauji tuvojas finiša taisnei – svētku nedēļai Rīgā. Šie dziesmu un deju svētki ir kā tilts uz nākotni – Latvijas simtgadi. Vēlos no sirds izteikt pateicību pašdarbības kolektīvu dalībniekiem par izturību, spēku un neizsīkstošu prieku, kas šobrīd vērojams skatēs, koncertos un mēģinājumos, kā arī pateikties pašvaldībām un daudzajām nevalstiskajām organizācijām, kas šogad aktīvi iesaistās svētku gatavošanās procesā," atzīmē Latvijas Nacionālās kultūras centra vadītāja Dace Melbārde.
Svētki sāksies ar koru kariem, tautas lietišķās mākslas izstādi, garīgās mūzikas koncertu, vokālo ansambļu konkursu, tautas tērpu skati, bērnu folkloras kopu un solistu koncertu un citiem pasākumiem. Kopā Dziesmu un deju svētku nedēļā plānoti 62 pasākumi, tostarp pūtēju orķestru Dižkoncerts, tautas mūzikas koncerts un ansambļu maratons, "Tautas tērpu skate", amatierteātru izrādes, svētku gājiens, Folkloras diena, mazākumtautību kolektīvu, vokāli simfoniskās mūzikas, senioru koru un deju kolektīvu koncerti un citas norises. Deju svētku lieluzvedums "Tēvu laipas" Daugavas stadionā būs skatāms četras reizes, savukārt Noslēguma koncerts "Līgo" un sadziedāšanās tradicionāli notiks svētdienas vakarā, pieskandinot Mežaparka lielo estrādi.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kas notiks no 2013.gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam Rīgā, pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu, kā arī līdz šim nebijušu ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienas kolektīvu un mazākumtautību kolektīvu skaitu. Gaidāms, ka svētkos piedalīsies gandrīz 40 000 dalībnieku – tie ir vairāk nekā 1500 kolektīvu, tostarp 100 mazākumtautību, 57 latviešu diasporas un 25 ārvalstu kolektīvi.
