Vecrīgas reģenerācijas projektu pirms 29 gadiem Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūta Pilsētbūvniecības laboratorijā arhitekta Edgara Pučiņa vadībā izstrādājis autoru kolektīvs – arhitekti Andrejs Holcmanis un Edvīns Burkovskis, piedaloties Valentīnai Tarasovai, Vitai Rinkēvičai, Ervīnam Helfričam, Marinai Levinai, Harijam Gailim un citiem –, domājot par to, kā saglabāt unikālo Rīgas kultūrvēstures mantojumu, piemērojot laikmetīgai situācijai un padarot pieejamu sabiedrībai.
Atjaunotajā un papildinātajā Vecrīgas maketā attēlotas būves, kuru oriģinālajā 1983. gadā tapušajā versijā nebija – viesnīcas 13. janvāra un Teātra ielā, daudzdzīvokļu komplekss Kungu ielā pie Minsterejas ielas, tirdzniecības galerija Audēju ielā, daudzfunkcionālas ēkas Audēju, Kungu, Palasta un Teātra ielā, Rātsnams, Melngalvju nams un biroju ēkas Rātslaukumā, garāža Basteja bulvārī. Citādi nekā reģenerācijas projektā iecerēta dzīvē izskatās biroju ēka Peldu ielā pie 11. novembra krastmalas.
Nākotnē paredzēts Vecrīgas maketā iekļaut vēl vairākus citus uzbūvētu un pārbūvētu ēku modeļus. Savulaik makets tika izmantots, lai projektēšanas laikā novērtētu atsevišķu ēku un vecpilsētas ansambļa arhitektoniski telpisko risinājumu variantus. Fakts, ka atjaunotais un papildinātais Vecrīgas makets pēc ilgāka laika atkal pieejams sabiedrībai, ir arī ar Latvijas galvaspilsētas pašvaldības ieguldījums, atzīmējot 15. gadskārtu, kopš Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objektu sarakstā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, atklājot atjaunoto Vecrīgas maketu, uzsvēra:
– Šis Vecrīgas makets, kas turpmāk būs nodots rīdzinieku apskatei, ir vērtīgs vairākās nozīmēs. Pirmkārt, tas ir skaists pats par sevi – profesionāls un godprātīgs darinājums, kas nav zaudējis savu kvalitāti gadu gaitā. Otrkārt, pateicoties 1983. gadā apstiprinātajam Vecrīgas reģenerācijas projektam, kura sastāvdaļa ir šī telpiskā vizualizācija, domāju, ir izdevies tolaik neizdarīt pārlieku daudz pārsteidzīgus soļus, bet gan saglabāt vērtīgo arhitektūras mantojumu, sabalansēti papildinot ar jaunām idejām. Treškārt, šis makets mums arī turpmāk būs izmantojams kā darba instruments, plānojot Vecrīgas tālāko attīstību. Īpaši tagad, kad gatavojamies pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem Vēsturiskā centra attīstības plānā.
Atklāšanas pasākumā piedalījās arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, Vecrīgas reģenerācijas projekta un Vecrīgas maketa būves arhitekte Marina Levina, Pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis u.c.
