Visu vasaru Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajā izstāžu zālē varēs aplūkot darbus no galerijas "Modus Vivendi" (Maskava) mākslas kolekcijas, kuras kodolu veido holandiešu un flāmu 17. gadsimta glezniecība. Profesoram Valērijam Babkinam (Валерий Бабкин) daudzu gadu garumā izdevies radīt mākslas darbu krājumu, kuru pazīst un novērtē ne tikai Krievijā, bet arī Nīderlandē, Austrijā, Šveicē un citur. Gleznu tematiskais loks aptver dažādus žanrus – ainavas, portretus, sadzīves skatus, klusās dabas. Gleznu kolekcija tapusi pārdomāti un mērķtiecīgi, vienam darbam papildinot otru, vienai sižeta līnijai sasaucoties ar citu, atklājot autora rokrakstu pēc iespējas pilnīgāk.
Kā atklāja Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece, Rīgā pirmo reizi tiek parādīta tik plaša holandiešu un flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlase, kur 20 audeklos vizuāli krāšņi un gleznieciski virtuozi ietverts dziļš simbolisks vēstījums. "Ziedu valodas" atšifrēšanā veikts zinātniski pētnieciskais darbs, piedaloties Krievijas un Rietumu mākslas vēsturniekiem, kā arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Botānikas institūta speciālistiem. Līdzās gleznām izstādē eksponēti arī pētījuma rezultāti, skaidrota katra zieda nozīme un kompozīcijas jēga.
Galerijas "Modus Vivendi" kolekcija var lepoties ar vairākiem slavenās Brēhelu dzimtas – Jana Brēhela Jaunākā (Jan Breughel II, 1601–1678), viņa dēla Jana Pītera Brēhela (Jan Pieter Breughel, 1628–1664) darbiem. Izstāde ļauj iepazīties ar Pītera de Blota (Peter de Blot, 1601–1658) un Florisa fan Shotena (Floris van Schooten, 1580/1588–1656) sadzīves ainām ar klusās dabas elementiem, Karela de Mora (Carel de Moor, 1656–1738) "Vīrieša portretu", Pītera Nefa Vecākā (Peter Neefs, 1578–1656/1661) un Pītera Nefa Jaunākā (Peter Neefs, 1620–1675) interjeru gleznojumiem, Kristofa fan der Lāmena (Christoph van der Lamen, 1606–1652) un Jana fan Kesela (Jan van Kessel, 1620–1661) galantajām ainām, Jana Pauvela Hillemana (Jan Pauwel Gillemans I, 1618–1675) klusajām dabām ar omāriem, austerēm un citroniem, Pītera fan Blūmena (Peter van Bloemen, 1657–1720) un Frēderika de Mušerona (Frederic de Moucheron, 1634–1686) idealizētajām dienvidu ainavām, Ludolfa Bakheizena (Ludolf Backhuysen, 1631–1708) bangojošo jūru, kā arī daudzu citu autoru darbiem.
Pirmo reizi apmeklētāju apskatei tiek nodota pati īpašākā kolekcijas daļa – flāmu un holandiešu klusās dabas ar ziediem. Plašā amplitūdā ekspozīcijā parādīti Antverpenes mākslinieku darbi, piemēram, Jana Baptista Bosharta (Jan Baptist Bosschaert II, 1667–1746), Haspara Pītera Ferbruhena Jaunākā (Gaspar Pieter Verbruggen II, 1664–1730), Pītera Kastela III (Pieter Castells III, 1684–1749) gleznotās ziedu kompozīcijas, kā arī krāšņās ziedu vijas, kuras papildina dažādas figuratīvās kompozīcijas.
Apmeklētāji aicināti salīdzināt "Modus Vivendi" darbus ar gleznām, kas glabājas Mākslas muzeja "Rīgas Birža" krājumā. Daļa izstādē pārstāvēto autoru Rīgai jau ir zināmi, atsevišķu mākslinieku darbi iekļauti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgai šīs kolekcijas izstāde ir saistoša un īpaši interesanta.
Rīgā, Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajā zālē, atklāta holandiešu un flāmu vecmeistaru glezniecības izstāde "Floras valstība" no Maskavas mākslas galerijas "Modus Vivendi" kolekcijas, kas Rīgā papildināta ar dzīvo ziedu kompozīcijām, kas atbilstoši izstādei ir veidotas 17.gadsimta ziedu kompozīciju stilistikā. Izstāde interesentiem būs apskatāma līdz 26. augustam, informēja Mākslas muzejā "Rīgas Birža".
