"Krīze ir ļoti būtiski skārusi visas Latvijas kultūras nozares un apstākļos, kad finansējums nav pietiekams, ir svarīgi, lai nozares fokusētos uz prioritātēm. Tieši tas, cik veiksmīgi katra nozare spēs definēt savus būtiskākos uzdevumus, būs atkarīga arī finansējuma piesaiste," stratēģijas nepieciešamību pamato kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma šobrīd pie līdzīgas stratēģijas, atrunājot savas apakšnozares prioritātes, strādā arī, piemēram, kino un vizuālās mākslas pārstāvji, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonds kā visu kultūras nozaru finansējuma valsts atbalsta instruments.
No kultūras nozarēm pirmo, literatūras un grāmatniecības stratēģiju lasošu, domājošu, radošu un konkurētspējīgu personību un Latvijas sabiedrības veidošanai izstrādāja Kultūras ministrijas darba grupa, kurā darbojās deviņi nozares pārstāvji.
Tās mērķis ir definēt nozares potenciālu un iespējas personības un Latvijas sabiedrības vispusīgai attīstībai, ņemot vērā to, ka nozare ir instruments latviešu valodas attīstībai, nacionālās identitātes stiprināšanai, kultūras patēriņa kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai, kā arī potenciāls sabiedrības saliedētībai un integrācijai vienotā kultūrtelpā.
Kā pirmais prioritārais virziens stratēģijā izvirzīts jaunu un kultūrnozīmīgu grāmatu nodrošinājums pašvaldību publiskajās bibliotēkās, lai nodrošinātu vienmērīgu un kvalitatīvu grāmatu un izdevumu pieejamību Latvijas reģionos, kāpinot grāmatu pieprasījuma kvantitāti un kvalitāti.
Otra prioritāte ir bērnu lasīšanas veicināšanas programmas darbības stiprināšana un paplašināšana, lai veicinātu lasītprasmi un attīstītu motivāciju lasīt, ņemot vērā, ka lasītprasme ir izglītības pamatprasme, kā arī instruments, kas attīsta domāšanu, iztēli, radošumu un konkurētspēju darba tirgū.
Trešā prioritāte ir atbalsta programmas Latvijas oriģinālliteratūras tapšanai, izdošanai, tulkošanai, popularizēšanai Latvijā un ārvalstīs, kā arī literārās periodikas izdošanai, apzinoties to, ka nozare sniedz ieguldījumu latviešu valodas attīstībā un bagātināšanā.
Kā ceturtā prioritāte noteikta publiskā patapinājuma atlīdzības kopējā apmēra atjaunošana 10% apmērā no obligāto eksemplāru, valsts un pašvaldību grāmatu iepirkuma finansējuma, lai nodrošinātu radošā darba pieprasījumam atbilstošu publiskā patapinājuma atlīdzības apmēru autoriem.
Rīt, 22. maijā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tiks prezentēta un konceptuāli apspriesta literatūras un grāmatniecības stratēģija, kura kalpos par pamatu šīs kultūras nozares finansējuma plānošanai un ieguvei no dažādiem finansējuma avotiem laikposmā no 2012.-2015.gadam.
