Ignats, Virgīnija

Atzīmējot Kronvaldu Ata 175.jubileju, izdod aploksni

"Latvijas Pasts", atzīmējot latviešu publicista un valodnieka Kronvaldu Ata 175.dzimšanas dienu, izdevis piemiņas aploksni un 14. aprīlī organizē speciālo zīmogošanu.

Zīmogošana notiks pasta centrā "Sakta", Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no plkst. 8 līdz 18. Aploksnes un zīmoga autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Speciālās aploksnes varēs iegādāties par 0,35 Ls.

Kronvaldu Atis dzimis 1837. gada 15. aprīlī, un viņš latviešiem pazīstams kā dedzīgs latviešu inteliģences radītās jaunlatviešu kustības pārstāvis, kurš rakstīja mācību grāmatas, publicēja rakstus par valodniecību un pedagoģiju.

Kronvaldu Atis turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus vārdus. Pateicoties viņam, latviešu valodā radās šādi vārdi: arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis.

1863. gadā Kronvaldu Atis sarakstīja vācu valodas mācību grāmatu "Mazā vācieša pirmais solis", ievadā norādot uz vācu valodas lielo nozīmi izglītībā un uzsverot, ka grāmata domāta latviešiem. Par nacionālās kultūras pamatu Kronvaldu Atis izvirzīja valodu un latviešu skolas - to attīstīšanu un veicināšanu viņš uzskatīja par galveno uzdevumu.

1873. gadā Kronvaldu Atis piedalījās 1.Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kuros uzstājās ar divām spožām runām, aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas un valodu. Kronvaldu Atis tiek uzskatīts par vienu no latviešu vecākās studentu korporācijas "Lettonia" dibinātājiem.

Kronvaldu Atis miris 1875. gada 17. februārī Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīts kapa piemineklis.

Jaunākie raksti