Ministru Kabineta balvas saņem J.Streičs, I.Lancmanis un V.Nollendorfs

Kinorežisoram, scenāristam, aktierim, gleznotājam, LZA goda loceklim J. Streičam balva piešķirta par izcilu devumu Latvijas kultūrā, profesionālā un mākslinieciskā līmenī risinot nacionālo tēmu kinomākslā, kā arī aktīvu darbību, izstrādājot koncepcijas valsts prioritāro programmu "Letonika" un "Nacionālā identitāte" īstenošanai.

J. Streičs ir latviešu mākslas filmu rekordists. Daudzas no viņa 23 lielā ekrāna un televīzijas filmām festivālos atzinīgi novērtējusi starptautiskā sabiedrība. J. Streičs ir ne tikai režisors, bet arī aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Vadījis Kinematogrāfistu savienību, Rīgas Latviešu biedrību un Latgales kultūras biedrību savienību. Valsts prioritāro pētījumu programmas "Letonika" un "Nacionālā identitāte" ietvaros notikuši trīs Letonikas kongresi, kuros J. Streiča uzstāšanas bija nozīmīgs radoša kultūras cilvēka ieguldījums tēmas atklāsmē, raksta Zinātņu akadēmija. Pasaules Latviešu zinātnieku III un Lenotikas IV kongresā viņš vadīs diskusiju klubu "Latviskā identitāte un tās izpausmes".

Rundāles pils muzeja direktoram I. Lancamim balva piešķirta par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Rundāles pils muzeja izveidošanā, vēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā.

I. Lancmanis darbu Rundāles pilī uzsāka 1964. gadā. Veicis nozīmīgu profesionālu darbu Rundāles pils restaurācijā, Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tā iekļaušanā Eiropas apritē. Rundāles pils ansambļa atjaunošana I. Lancmaņa vadībā nenoliedzami pelna valsts mēroga atzinību un augstu novērtējumu. I. Lancmanis ir daudzu monogrāfiju autors. Kā profesionāls gleznotājs piedalījies mākslas izstādēs Rīgā, Polijā un Krievijā, rīkotas personālizstādes Rīgā.

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājam V. Nollendorfam balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā, popularizējot zināšanas un veicinot izpratni par Latvijas vēsturi Latvijā un ārvalstīs.

V. Nollendorfs ir ilggadējs Okupācijas muzeja darbinieks. Šogad ievēlēts par muzeja biedrības valdes priekšsēdētāju. Kopš 1998. gada ir Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis un vairāku tās rakstu sējumu redaktors. Pēdējos gados viņš daudz uzmanības veltījis Eiropas 20. gs. vēstures izpratnes jautājumiem. Kopš 2004. gada vadījis Okupācijas muzeja pārbūves un paplašināšanas projektu un aktīvi piedalījies ziedojumu piesaistīšanā, muzeja līdzekļu rūpīgā apsaimniekošanā un nākotnes attīstības nodrošināšanā.

Mākslas zinātņu doktorei, teātra un kino zinātniecei V. Freimanei Atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino profesionāļu izglītošanā.

Viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas teātra un kino nozarē. Pateicoties viņas iniciatīvai, iedibināts kinoforums "Arsenāls". Ievērojams ieguldījums ir jauno teātra un kino profesionāļu izglītošanā, vadot kinolektorijus. 2010. gadā nāca klajā viņas dokumentāla monogrāfija "Ardievu, Atlantīda!", kas ir ne tikai vēstījums par viņas gaitām, bet liecību piemineklis par 20. un 30. gadu laika sociālpolitisko, nacionālo un kultūras situāciju līdz pat 1945. gadam.

Latvijas literātam, dzejniekam un atdzejotājam U. E. Bērziņam Atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un pasaules literatūras virsotņu atpazīstamības veicināšanu Latvijā.

Pateicoties Bērziņam, varam latviešu valodā lasīt visdažādāko kultūru literāros darbus, jo viņš pārzina daudzu bijušās PSRS teritorijas tautu valodas. Šogad noslēdza darbu pie sava apjomīgākā mūža tulkojuma – arābu kultūras pamatteksta, Korāna. Nenoliedzami nozīmīgs darbs ieguldīts arī Vecās derības grāmatu tulkojumos no senebreju valodas. Darbs turpinās pie islandiešu (vecnorvēģu) Edām. Kopumā Bērziņš profesionāli pārzina vairāk nekā 20 svešvalodas. Viņa krājumā ir arī desmit dzejoļu krājumi kopš 1980. gada, kas atzinīgi novērtēti gan Latvijā, gan ārvalstīs.