Pie diriģenta pults stāsies somu diriģents Kristians Sallinens – tā viņam būs jau otrā tikšanās ar LNSO. Jaunais diriģents tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes talantiem. Viņš sadarbojies ar izciliem Skandināvijas orķestriem, tai skaitā Stokholmas Karalisko filharmonijas orķestri, Stavangeras simfonisko orķestri, Malmes simfonisko orķestri un citiem. Maijā Sallinens piedzīvos debiju arī Somijas Nacionālajā operā, piedaloties Pētera Čaikovska operas “Jolanta” uzvedumā.
Iespējams, pirmo reizi Latvijā skanēs somu komponista Veines Raitio simfoniskā poēma “Mēnesgaisma uz Jupitera”. Veine Raitio pārstāvēja nelielu komponistu grupu, kas 20. gadsimta sākumā savā mūzikā atkāpās no tolaik Somijā dominējošā nacionālā romantisma, ieviešot jaunas – modernas – vēsmas. Viņa mūzikā jūtamas Rietumeiropas mūzikas kultūras ietekmes, kā arī vistiešākajā veidā – Aleksandra Skrjabina mūzikas valoda, kurai raksturīgs neparasts, krāsains harmonijas lietojums un misticisms.
Tāpat koncertā skanēs prominentā mūsdienu somu komponista Magnusa Lindberga Koncerts klarnetei un orķestrim – viens no nozīmīgākajiem klarnetes opusiem mūsdienās, klausītājus aizraujot ar dinamisku un daudzveidīgu solopartiju, kurā izmantotas klarnetes tehniskās un tembrālās spējas, mijoties gan spraigākām, gan liriskākām epizodēm. Solista lomā būs Mārtiņš Circenis – LNSO, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra, kā arī kamerorķestra Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistars. Kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem viņš saņēmis Lielo mūzikas balvu 2021. gadā kategorijā “Par izcilu interpretāciju” par Žerāra Grizē skaņdarba Vortex Temporum atskaņojumu, un savulaik ticis nominēts arī Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Tāpat viņš pērn saņēmis LNSO fonda Izcilības balvu labākajam mūziķim. Līdztekus aktīvai koncertdarbībai Mārtiņš Circenis nodarbojas arī ar pedagoģiju – kopš 2011. gada viņš ir lektors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Savukārt koncerta kulminācijā skanēs vācu komponista Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija, kas komponēta 19. gadsimta sākumā un ir kļuvusi par vienu no iemīļotākajiem un visbiežāk atskaņotajiem simfoniskās mūzikas opusiem pasaulē. Piektā simfonija ir zīmīga ar ievada motīvu, kas, mūzikai attīstoties, kļūst par opusa vadmotīvu un vijas cauri visām simfonijas daļām. Šī motīva dēļ darbs klausītāju vidū ieguvis arī citu nosaukumu – “Likteņa simfonija”. Cauri laikiem Bēthovena Piektā simfonija simbolizējusi cīņu un uzvaru pār tumsu, saglabājot aktualitāti arī šodien.
Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/156190, kā arī Rīgas Kongresu nama kasē.
