Gļebs Panteļējevs par personālizstādi "Ornitoloģija" (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), 9. septembris – 23. oktobris).
"Mākslinieks arī savā jaunākajā izstādē konsekventi turpināja izzināt akadēmiskās tēlniecības robežu netradicionālas pārvarēšanas iespējas, radot 15 stāstus – tēlniecības darbus par lidojuma tēmu. Izstāde apliecināja autora prasmi izmantot dažādu materiālu asprātīgus apvienojumus. Neraugoties uz izstādē pārstāvēto materiālu dabisko stabilitāti un smagnējību, tēlniekam, demonstrējot sev tik raksturīgo virsmu apstrādes daudzveidību, bija izdevies radīt viegli rotaļīgu, asociatīvi piesātinātu vēstījumu par lidojuma iespējamību," skaidro LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska.
"Ekspozīcijā vēstītais pārdzīvojums no gravitācijas pārvarēšanas līdz lidojumam kā garīgam stāvoklim pausts ar gaumīgu atraktivitāti un tēlniecībai neraksturīgu vieglumu. Izstāde ir jauns kvalitatīvs pienesums, atraisīts plastisko formu un materiālu lietojums, veiksmīgs dialogs ar telpu – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Balto zāli," papildina mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece.
Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi" (Mūkusalas mākslas salons, 2. septembris – 8. oktobris).
"Pārsteidzoša un cienījama ir gleznotāja Andra Eglīša spēja pastāvīgi būt radoša procesa virpulī, kas nodrošina viņam gan arvien jaunu tēmu piedāvājumu, gan izaicinājumus to piepildīšanai. "Zemes darbi" rāda atkal jaunu darba lauku glezniecības un telpiskās mākslas kopsakarību uztveršanai. Eglīša drosme būt neparedzamam un pat apšaubāmam ir arī panākumu garantija," izvēli pamato mākslas zinātniece Laima Slava.
"Pārliecinoša kvalitāte. Virtuoza profesionalitāte, minimāls, bet reizē oriģināls dabas materiālu arsenāla izmantojums. Reālistiskā, pat nedaudz groteskā skulpturālā kompozīcija lieliski papildina askētisko gleznu faktūru un uzšķērž idillisko lauku romantiku ar ikdienas monotonitātes un neizbēgamības robustumu. Apsveicami, ka mākslinieks savos radošajos meklējumos dodas ārpus divdimensionālās plaknes un iesaista telpu kopējā kompozīcijā," komentē Laikmetīgās mākslas centra (LMC) direktore Solvita Krese.
Reinis Suhanovs par instalāciju "Telpa telpā" (izstāde "Krustpunkts: Intimitāte un izrāde" Starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" ietvaros, 3.– 9. septembris).
"Savdabīgs veids, kā mēģināt rekonstruēt latvisko mentalitāti, iesaistot plašu multimediālu līdzekļu komplektu – telpas scenogrāfiju, skaņu, gaismu. Māksliniekam izdevies izvairīties no banalitātes un radīt skatītājos patiesu saviļņojumu. Gluži kā prasmīgs režisors Suhanovs ir attīstījis pārsteidzošu telpas dramaturģiju, ierādot skaņai, gaismai un videi vienlīdz nozīmīgas lomas, kas precīzi iekļaujas un saskaņoti darbojas mākslinieka vadītajā izteiksmes līdzekļu orķestrī," izvēli pamato Solvita Krese.
Jāatgādina, ka interaktīvā instalācija "Telpa telpā" šogad tika izstādīta Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē (16. – 26. jūnijs), kas izraisīja lielu starptautisku interesi.
Nominantu vidū izvirzīta arī grupa "Anna Varna" (Aigars Bikše, Liene Mackus, Māris Bērziņš).
Grupa nomināciju saņēmusi par objektu pilsētvidē "Piemineklis gudrajai pensionārei" vai "Pamatelements" LMC organizētā festivāla "Survival Kit 3" ietvaros (8. augusts – 18. septembris) un instalāciju "Kabulas lauva" (izstāde "Starptelpa" Cēsu mākslas festivāla ietvaros, 23. jūlijs – 6. augusts).
"Reti Latvijas publiskajā telpā parādās sociāli aktīvi darbi ar atsauci uz mūsu sabiedrības aktuālajām problēmām. Izmantojot tradicionālās pieminekļu kultūras semantiku, Aigars Bikše veido piemiņas zīmi iedomātai Annas kundzei, kas simbolizē visu aktīvo, inteliģento un domājošo pensionāru saimi, to sabiedrības daļu, par kuras eksistenci bieži vien aizmirst domāt mūsu politiķi. Piemineklis jau ir ieguvis Rīgas pilsētas iedzīvotāju un tūristi atsaucību. Varētu apgalvot, ka tas ir ļoti efektīgs un pārliecinošs pozitīvās "monumentālās propagandas" darbs," stāsta mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.
""Kabulas lauva" ir multimediju projekts ar tēlniecisku objektu centrā, veidots kā reakcija uz šodienas sociālpolitiskās telpas agresivitāti. Pārbīdes laikā un baisa heroisma klātbūtne šo sajūtu jo vairāk transformē šodienas kategorijās. Pārliecinošs vēstījums, " papildina LNMM pārstāve Ginta Gerharde-Upeniece.
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 15. decembrim darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā, un to paredzēts pasniegt reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt".
