Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau desmit gadu, to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem. Alus kauss ir viens no līgošanas svētku simboliem, jo arī pats alus šai zemē darīts un dzerts izsenis.
Jaunās lata monētas reversā attēlots alus kauss. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2011.
Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.
Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes, krupja un pakava (divu veidu) attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.
Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu viena lata monētu ar alus kausa attēlu reversā, informē Latvijas Banka. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Juris Dimiters, un ģipša modeli – tēlnieks Andris Vārpa. Jaunās monētas kaltas Nīderlandes kaltuvē "Koninklijke Nederlandse Munt".
