Sanita Kuple (33 gadi): Katru gadu 1. septembris mūsu ģimenē ir liels notikums. Abi bērni atgriežas no laukiem atkal pilsētas vidē, tiek saposti un rīta pusē dodas uz skolu un bērnu dārzu. Pēc tam nemainīgi katru gadu dodamies uz fotosalonu - tā mums top katru gadu skaistas bildes, kuras lieku vienuviet un skatāmies, kā pa šiem gadiem ir mainījusies mūsu ģimene. Tradicionāli dodamies arī svētku pusdienās un dažkārt apmeklējam arī kādu bērniem interesantu vietu (zoodārzu, kartinga trasi, kādu muzeju vai tml.). Visas nākamās dienas tad bērniem paiet skolas un bērnu dārza gaitās, bet šī pirmā - to svinam kopā.
Laura Kupča (16 gadi): 1. septembris vienmēr ir lieli svētki, jo tad pasakām ardievas vasarai un sakam sveiki skolai. Dienu pirms 1.septembra ir liels uztraukums, jo nevar vien sagaidīt, kad tas beidzot pienāks, kāda būs klase, kādi jaunie klasesbiedri. Parasti pirmo septembri ar ģimeni svinam vakarā, kad visi no skolas esam pārnākuši un vecāki no darba. Nedarām neko ārkārtēju - tikai apsēžamies ap galdu un kopīgi paēdam vakariņas, dalāmies savos piedzīvojumos un iespaidos. Kādreiz arī dodamies pastaigā uz ezeru. Bet pirms tam, pa dienu, ar saviem klasesbiedriem kaut kur kopā sanākam un pasēžam, dalāmies savos vasaras piedzīvojumos un plānojam ko iesāksim tālāk. Vienmēr ir svētku sajūta, jo visi esam svinīgi ģērbti, mūsu skolā ir svētku formas, kas tiek vilktas svētku reizēs. Vēl lielāka svētku sajūta ir tad, kad jāpiedalās 1. septembra koncertā vai nu dziedot, dejojot vai skaitot kādu dzejas rindu - tas šo dienu padara svinīgāku un īpašāku.
Zane Zālīte (24 gadi): Ģimenē esam 3 bērni. 1. septembris saistās tikai un vienīgi ar pozitīvām emocijām, jo mūsu ģimenē šī diena ir svētki. Tiesa, man, šie svētki ir izpalikuši, jo skola ir pabeigta, bet nostaļģija, atmiņas, prieks par šiem svētkiem saglabājies. Vienmēr šajos svētkos tikām sapucēti, ar skaistām rudens puķēm rokās, aizvesti uz skolu. Katru gadu, kopā ar vecākiem, braucām uz kafejnīcu ēst sadējumu, fotografējāmies, lai nākamā gada 1. septembrī, atcerētos iepriekšējo gadu notikumus. Kad sāku mācīties augstskolā šī svētku sajūta pazuda, jo augstskolās šie svētki netika tā svinēti, kā manā skolā, kur nomācījos visus 12 skolas gadus. Šajos svētkos vienmēr bija koncerti, svētku runas, kliņģeru ēšana kopā ar klasesbiedriem un audzinātāju. Vienmēr gremdējoties atmiņās, cenšos aiziet uz kafejnīcu apēst saldējumu, vai vienkārši, aizbraukt uz laukiem, lai kopā ar vecākiem un jaunāko brāli aizietu gan uz 1. septembri, gan aizbrauktu uz kafejnīcu – uz svētku pusdienām, un apēstu iecienīto saldējumu.
Klāvs Barons (12 gadi): Pirmajā septembrī gribas satikt draugus, ar kuriem parasti neesmu ticies gandrīz visu vasaru, tāpēc uzreiz pēc svinīgā pasākuma skolā, parasti ar dažiem draugiem ejam uz picēriju - vecāki iedod naudu svētku pusdienām. Un vakarā mamma parasti ir sagatavojusi svētku vakariņas - izcepusi manu mīļāko torti.
Laine Kudiņa (38 gadi): 1. septembrī dēls vienmēr ir pārņemts ar skolas pasākumiem, draugu satikšanu un jauniem iespaidiem, ka svinēt ģimenē neatliek laika. Tāpēc esam sākuši atzīmēt 31. augustu - dodamies svētku pusdienās, sagludinām drēbes, nopērkam ziedus skolotājiem - pavadām visa ģimene kopā dienu, atvadoties no vasaras un sagatavojoties jaunā mācību gada gaitām. Bieži 31. augustā izbraucam kādā nelielā braucienā. Tad 1. septembrī es dodos uz darbu, bet dēls izbauda skolasbiedru, skolotāju un skolas satikšanas svētkus. Ja ir iespēja, pa ceļam uz darbu aiznesu ziedus arī savai mīļākajai skolas gadu skolotājai.
Matīss Kalniņš (14 gadi): Vecāki 1. septembrī no rīta palīdz saposties, mamma pagatavo karstu kakao un kādu īpašu gardumu un tad es dodos uz skolu, vecāki uz darbu. Diena paiet skolā, bet vakarā kopā ar mammu un tēti dodamies uz kādu izklaides vietu, kuru izvēlos es. Šogad, iespējams, dosimies uz rodeļiem vai boulingu. Īpašā sajūsmā par skolas sākumu neesmu, bet draugus satikt ir prieks.
Māris Akmentiņš (37 gadi): Tā kā esmu skolotājs, 1. septembris noteikti ir svētki, kuriem īpaši pošos. Manā ģimenē aug arī 2 bērni, tad nu augusta mēnesis paiet grāmatu, rakstāmlietu un skolas preču pirkumos. Pēc svinīgā pasākuma skolā parasti visa ģimene dodamies uz vietējo kafejnīcu, kur kopā atzīmējam atkal jauna darba cēliena iesākumu. Patiesībā gan uzskatu, ka daudz lielāki svētki ir mācību gada beigās un 1. septembrim nav tik izteiktu svinēšanas tradīciju. Bet galvenais, kas rada svētku sajūtu pirmajā skolas dienā man un arī manai ģimenei ir svētku apģērbs - vienmēr velkam baltus kreklus vai blūzes, tā sapošoties un noskaņojot sevi īpašajai dienai.
1. septembris ir Zinību diena, kas skolasbērnu vasaras vaļošanās ir galā un sākas jauns mācību cēliens. Šī ir diena, ko parasti atzīmē arī ģimenes lokā - vismaz ar svētku vakariņām. Kā Zinību dienu svin jūsu ģimenē?
