Uzvar jūtīgie un profesionālie
Tie, kuri pratuši savu dvēseļu vibrācijas pasniegt arī augsti profesionālā līmenī, kļuvuši par vislielākajiem ieguvējiem: "Instrumenti" ir godam nopelnījuši savas balvas visur, kur nominēti – gan par labāko popalbumu, proti TRU, gan par labāko dziesmu un videoklipu – "Pilnīgi viens". Kas vairs atceras, cik uzvaru bija "Prāta vētrai"?.. "Instrumenti" uzvar jau trešo gadu pēc kārtas, un, ja tā turpinās, atstās savas pjedestāla vietas iesildītājus ēnā.
Turklāt māmiņām, kuras sūta savas atvases mūzikas skolās, nu ir laba motivācija turpināt "spīdzināt" savus bērneļus – profesionālā izglītība (un/vai laba izglītība vispār!) mūsdienās atkal sāk atmaksāties. Tas jāsaka arī par uzvaras laurus plūkušo debitanti, "sieviešu romantiskā indie" stila kopēju Elizabeti Balčus, kas saņēma balvu par pašas izloloto un izdoto EP "Wooden Horse". Nebrīvajā laikā Elizabete apgūst džeza flautas spēli Mūzikas akadēmijā un ir ar pietiekoši plašu muzikālu redzesloku, lai ietu pati savu melodiju ceļu, nekopējot populāros un neiztopot neizvēlīgajiem.
Alternatīvais saullēkts
Par otru jauno Latvijas mēroga veiksmi gribas dēvēt grupas "Gaujarts" uzvaru alternatīvās mūzikas albumu kategorijā, apsteidzot tik nopietnus (alternatīvi nopietnus!) kolēģus, kā "Baložu pilni pagalmi", fondu "Viegli", Ingusu Baušķenieku un Kārli Kazāku. Tas fakts vien, ka šogad vissīvākā konkurence bijusi divās nominācijās – visvairāk pieteikumu saņemts alternatīvās un akadēmiskās mūzikas lauciņā – liek sirdij līksmot. "Gaujarta" albums "Vibrācijas" un jauniešu kora "Kamēr.." izdotais CD ar Ērika Ešenvalda mūziku patiešām vieš ticību gaišākai un dvēseliskākai latviešu mūzikas nākotnei.
Albums kā darba intervija
Tā nu arfa, vijole un klavieres, un melodijas kā dvēseles meditācijas pamazām sāk aizvietot komerciāli orientētos, sintētiskos, skaļā balsī aurotos un uzspēlēti optimistisku žestu pavadītos hītus, mēģinot pārliecināt publiku par savu talantu... Gluži kā tādu potenciālo darba devēju, kura priekšā darba intervijā arī pieņemts droši un skaļi slavināt savas prasmes. Vai šāds "pareizais piegājiens" tālu aizveda pagājšgada Eirovīzijā mūsu puišus no "Musiqq"? Diemžēl, ne pārāk. Mierinājumam – vismaz dzimtajā Latvijā ir vēl pietiekoši daudz klausītāju (tirdznicības centra "Alfa" stendā nobalsojuši 36 297 (!) garāmgājēji), kuru bara instinkts pieprasa viegli uztveramu mūzikas valodu, aktīvu ritmiņu, žilbinoši baltus smaidus virs smukām un kartīgām drēbītēm – "Musiqq" un vēl daudzas citas muzikālas apvienības apmierinās šīs prasības arī turpmāk, nav uztraukumam vietas!
Stilam "un tagad visi rokas augšā!" kā vienmēr ir uzticīga arī strādīgā Liene Candy, kas ilgā un sīvā konkurencē pati ar sevi (deju mūzikas nominācijas Top 5 iekļuvusi uzreiz ar trīs dziesmām!) saņēma balvu par "Tev miera nav", un, protams, Lauris Reiniks, apbalvots par gada populārāko radio hītu "Es skrienu". Gadu iepriekš "Es skrienu" atzīts par labāko popa albumu, un tā nu uzvarošais riksis turpinās joprojām. Arī zināms rekords!
Smagās un vieglās uzvaras
Grūti uzminēt, par ko rokmūzikas fani turējuši savus īkšķus, un vai vispār viņi atzīst citas pirkstu kombinācijas bez "Sātana radziņiem", bet šoreiz atkal triumfējis "Dzelzs vilks". Un tā jau ir – ja vien puiši nepaslinko un izdod albumu, tas gandrīz noteikti nokļūst slavas virsotnē, kā tas bijis ar 2004. gada labāko rokdziesmu "Tev oranži mati" un albumu "Manās mājās sieviešu nav", un arī 2007. gadā – ar dziesmu "Balerīna" un albumu "Sārtā rītausma". Savulaik dzelzs puiši izteikušies, ka uzvarēt nav svarīgi, ja zini, ka balva noteikti būs kabatā, savukārt, kad tādas pārliecības nav, uzvaras lauri kļūst ļoti vilinoši.
Par uzvaras relativitāti un uzvarētāja sajūtu nepastāvību savas dziesmas raksta jaunākā šīs ceremonijas dalībniece, minētā Elizabete Balčus, un nevar viņai nepiekrist: mūzika nav matemātiski izskaitļojama un pareizo variantu te nav un nevar būt. Katram klausītājam viņa izvēle ir vispareizākā, tomēr, ja kopumā mūzikas ierakstu industrija pavērsusies uz sirds, ne kabatas, pusi, jāpriecājas ir.
