Viena no gaidītākajām skatēm šajā RFW jubilejas reizē noteikti bija Katjas Šehurinas šovs – katrā ziņā vietējās modes eksperti un arī interesenti zināja, uz ko iet. Viena no daudzsološākajām – "Fyodor Golan" skate, galvenokārt jau tādēļ, ka tā vienīgā atceļojusi no kosmopolītiskās Londonas. Un visbeidzot, seksīgākais šovs – kāju ietērpu zīmola "SockBox" jaunā kolekcija.
Nelika vilties neviens no minētajiem autoriem – publika saņēma akurāt to, ko vēlējās. Tas jau ir cits jautājums – vai mūsu krīzes mocītajā valstī bez Nobela prēmiju laureātu cienīgiem pasākumiem ir iespēja un jēga vilkt supersmalkas un superdārgas vakarkleitas, taču skatītāji saņēma skaidru apliecinājumu tam, ka Latvijā ir iespējama un – kaut vai tīri teorētiski – arī pieejama augstā mode.
Fetiša kults
Šehurina ir pilnībā pievērsusies tam, kas viņai vislabāk padodas – vakarkleitām un kāzu kleitām. Pilnībā ignorējot "vecās glamūra skolas" smilšpulksteņa korsešu siluetus, Katja piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz svinīgo dreskodu – brīvi krītošu dārgu audumu un mežģīņu kaskādes, ko ierobežo nevis josta vai kāda vidukļa līnija, bet plecu līniju apdare – savdabīgi fetišistiskas bandāžas lentes, kas tērpiem laupa cukuroto saldmi un piešķir raksturu.
Tā ir viena no būtiskākajām tendencēm, kas, šķiet, visā pasaulē aizvien vairāk pieņemas spēkā, un ko respektē aizvien vairāk mākslinieku: pietiek paskatīties vien MTV klipus, lai saprastu – fetišs šobrīd sit teju vai augstāko vilni, ja jau to popularizē ne tikai avangardiskākie mākslas pasaules īpatņi vai marginālo kustību adepti, bet arī tautas masu iemīļotie popmūziķi, kuriem taču vienmēr būs rēķināties ar savu "parasto mirstīgo" skatītāju gaumi.
Tā nu arī Šehurinas kādreizējās romantiskās un izsmalcinātās "matrjoškas" pārdzimušas par savā spožumā un jutekliskumā labprātīgi iegrožotām augstākās sabiedrības dāmām.
Dāvana vīrietim
Bandāžas tēmu līdz apogejam attīstīja citādi nevainīgais "SockBox", pārsteidzot un uzkarsējot publiku ar "film noir" stilistikā ieturēto skati: mežģīnes, samts, zīds, pērles, pusdārgakmeņi, kristāli, ar ko kā ar vīģes lapiņām piesegti puskailie ķermeņi, un aizsietas acis...
Vienlaicīgi ar minisvārku pozīcijas vājināšanos pasaulē pieaug Marlēnas Dītrihas un Grētas Garbo stila zeķu aktualitāte: tās vairs nav neuzkrītoši caurspīdīgās un elegantās kāju draudzenes ar lipīgo mežģīni, kas jāuzstiepj teju līdz tai vietai, no kuras tās kājas izaugušas, bet gan karaliski aksesuāri līdz puslielam, kas tā vien aicina sev pieskarties – zeķes nevis darbam bankā, nevis karstam laikam un ne pašai sev, tās ir zeķes tam vienīgajam – Lieliskajam Vīrietim.
Ņemot vērā dabīgo audumu, silto mēteļu un kažoku popularitāti Latvijā, gan jau arī gada aukstākajā laikā šādu zeķu valkātājas nenosals – lai kā gribētos, šīs intīmās tērpa detaļas pat koķetējot nevienam nav jāizrāda gadījuma pēc.
Neromantiskie ziedi
Nepievīla arī "Fyodor Golan" – bez šaubām, ir tapis jauns "D&G", proti – "F&G": Latvijas krievs Fjodors un Anglijas izraēlietis Golāns gan darbā, gan sadzīvē ir pāris un ar šo vārdu salikumu, kā izskatās, sastapsimies ne reizi vien, sērfojot internetā pa ārzemju slavenību trakākajiem tērpiem. Pietiekami daudz izsaka fakts – pirmā zvaigzne, kas kļuva par F&G klienti gandrīz tūliņ pēc abu pirmās kopīgās skates, bija Lēdija Gaga.
Tāpat kā epatējošo mākslinieci, arī "Fyodor Golan" darbus grūti neatpazīt: paradoksāli, bet abu veiksminieku mīļākā tēma ir sāpes – dvēseles un miesiskās. "Ļaunuma puķes" – skate, kas tika atvesta uz Rīgu – ir skumji skaista un sāpīgi pacilājoša, kleitas sievietēm kā ziedošām ievām – neticami smalkām, apdullinoši pievilcīgām un iznīcinoši indīgām... Ko lai piebilst – šeit stila ieteikumi maz ko līdzēs, jo galvenais nosacījums ir filigrāns roku darbs, un te puišu pārim taisnība – četras rokas spēj vairāk, nekā divas!
Galvenais atklājums – ziediem nav jābūt piemīlīgiem kā kādā pašmāju brošu tirdziņā, ziedu rotājumi drīkst izskatīties bīstami un indīgi, par pašu valkātāju vēstot varbūt vairāk, nekā viņas saulainais smaids...