"13 sievietes, kuras es (vēl) neapprecēju" – tā saucās Birmaņa modes šovs, kuram, starp citu, kā atzina pats mākslinieks, ar modi nav nekāda sakara.
Nācās atcerēties, ka pastāv arī mode kā māksla, radošas personības izteiksmes veids, ne tikai kā drēbītes, kas radītas valkāšanai. Kamēr kāzu kleitas visā pasaulē ir vairāk vai mazāk "no vienas un tās pašas sērijas", zem tipveida baltajām korsetēm pukst visdažādākās sirdis – tādēļ mākslinieks it kā izgriezis līgavas uz āru, parādot dīvainas, bezrūpīgas, skumjas, liderīgas, seksīgas, karaliskas, dumpīgas, upurnieciskas, pavēlošas, kautrīgas, kosmiskas sievietes, kuras vieno vēlme apprecēties un dzīvot laimīgi, līdz "nāve šķirs".
Kura no šīm pašam māksliniekam ir visiekārojamākā, to viņš neatklāj – mīļas esot visas. Tādēļ laikam visas arī palikušas vien līgavās...
Otrdien, 25. oktobrī Mākslas muzejā smaržoja pēc kāzām – pazīstamais modes mākslinieks, Nepieradinātās Modes asamblejas tēvs Bruno Birmanis stādīja publikai priekšā velna duci līgavu, kuras, galu galā, tā arī palika ceroties.
