Armands Maiju bildināja vienkārši, tomēr aizkustinoši, par bildināšanas vietu izvēloties viņu abu pirmā randiņa vietu – pie jūras. Maija stāsta, ka ārā esot bijis stindzinošs aukstums, bet saulainas Armanda lūgums – kļūt par viņa sievu, lika aizmirst par aukstumu un sirdī ienesa tūlītēju gaismu un siltumu.
„Patiesībā bildinājums noteikti nebija negaidīts, jo mēs pirms tam apmeklējām pirmslaulību kursus, ko rīko katoļu baznīca. Nolēmām uz tiem doties, jo apspriežamās tēmas šķita interesantas un noderīgas ne vien laulībai, bet dzīvei kā tādai. Mūs nedaudz centās iebiedēt, ka daudzi pāri pēc kursiem pat šķiroties, bet mūs tas nebiedēja, jo mūsu mīlestība un cieņa vienam pret otru ir neapstrīdama. Kursus noteikti iesakām arī citiem pāriem, pat ja neplānojat kāzas tuvākajā laikā, jo tajos tiek runāts par lietām, kuras iespējams pat paši neiedomātos apspriest.
Pēc šiem kursiem biju pārliecināta, ka drīz jāseko bildinājumam, tomēr Armands vilcinājās. Kad jau nedaudz biju piemirsusi „gaidīt bildinājumu”, viņš mani bildināja. Vienkārši, bet skaisti, bez šokējošiem šova elementiem, tomēr mirklis bija tikai mums diviem un nevienam citam – mūsu pirmā randiņa vietā pie jūras. Patiesībā romantiskākie mirkļi sekoja vēlāk, kad par mūsu lēmumu bija jāpaziņo vecākiem.”
Un ceļš var sākties
„Nevarētu teikt, ka viņa vai mani vecāki bija pārsteigti par šiem jaunumiem, tomēr viņiem to stāstot, mana sirds dauzījās, kā negudra. Īpaši satraukusies biju, kad bija jāstāsta maniem vecākiem. Pat nevaru izskaidrot kāpēc tā, jo Armanda vecākus jau sen uzskatu arī par savu ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem. Mēs esam cilvēki, kuri mīl atklātību bez lieka patosa, tāpēc arī neizvēlējāmies jaunumu pavēstīt kādā ekskluzīvā veidā, tā vietā izvēlējāmies sirsnīgu sarunu, kurā arī visu izklāstījām.”
Lai sagatavotu sirsnīgas un īpašas kāzas, nav nepieciešami vairāki gadi, pat ne gads. Maija un Armands savas kāzas nolēma svinēt vasaras beigās, kas viņiem deva laiku apmēram pus gada garumā.
„Praktiski visas lietas, ko vajadzēja paveikt darījām kopā. Šīs kāzas nebija viena cilvēka – līgavas teātris. Visu nolēmām kopīgi. Par kāzu kopējo stilu ilgi nevarējām vienoties, jo prātā nāca gan lauku tēma, gan 50. gadu tēma un dažādas citas tematikas, bet jau no paša sākuma bija skaidrs, ka dominēs mūsu abu mīļākā krāsa – zaļā un tad nu ap šo krāsu tika uzbūvēts arī viss kopīgais kāzu stils.
Par ielūgumiem ilgi nedomāju, jo uzreiz bija skaidrs, ka tos gatavošu pati, jo man ļoti patīk darīt tādas lietas un, kas gan varētu būt vēl īpašāk, kā pašu gatavots kāzu ielūgums? Vissarežģītākais posms visā kāzu plānošanā iespējams bija viesu saraksts, jo tas tika pārrakstīts un koriģēts simtiem reižu, jo budžets tomēr bija ierobežots un nevienu mīļu cilvēku arīdzan negribējās piemirst. Pēc kāzām nonācām pie secinājuma, ka mēs būtu varējuši uzaicināt vēl kādu pārīti cilvēku. Rakstot ielūgumus zināju, ka nevēlos rakstīt klasiski oficiālo uzrunu A.god. un Ļ.cien., bet tā vietā rakstījām, ka aicinām ciemos uz mīlestības svinēšanas svētkiem un papildinājām kopējo tekstu ar Noras Ikstenas „Amour Fou” grāmatas citātu: „un viņiem ir skaidrs, ka viņi paliks kopā uz mūžu”.”
Secībā un sīkumos ir visa sāls
„Mēs sākām gatavoties pavisam ačgārni, jo vispirms tika izvēlēti tematiski sīkumi un detaļas, tad laiks un tikai tad vieta. Par svinību vietu izvēlējāmies savu vecāku nama pagalmu, kas ir gana liels šādām svinībām un tā, kā zinājām, ka laika apstākļi 14. augustā būs vairāk kā ideāli, nolēmām, ka svinībām jānotiek zem klajas debess.
Ir svarīgi piebilst, ka bijām izdomājuši, ka šīs kāzas būs nevis divu dienu teātris, bet emocijām bagāta viena diena, kas paliktu atmiņā uz mūžu. Par dekoriem izvēlējāmies siena ķīpas, putnu būrus un citus dabai un laukiem raksturīgus aksesuārus. Mūsu galvenais nosacījums bija, lai tas viss kopā neizskatītos vulgāri.”
Tērpi, kas ieved jaunajā dzīvē
„Tā, kā mēs abi esam jauni, mēs zinājām, ka varam atļauties arī ko trakāku un nepierastāku par klasiskajiem kāzu tērpiem. No sākuma biju nolēmusi, ka kleitu pirkšu, tomēr neizdevās atrast neko piemērotu, tāpēc nācās to šūt pašai. Zinājām arī to, ka būs karsta diena. Tāpēc Armandam izvēlējāmies izteiksmīgu vesti žaketes vietā. Mūsu abu tērpus apvienoja zaļās krāsas tematika. Līgavainis nav klasisko kurpju cienītājs, tāpēc tika nolemts, ka kedas būs labākā, stilīgākā un ērtākā izvēle. Es zināju, ka vēlos zaļas kurpes, tomēr pēc neveiksmīgiem meklējumiem es iegādājos tīkamas baltas kurpes, pārkrāsoju tās zaļā krāsā un pēc tam izveidoju dekoratīvus ziediņus no kleitas auduma.”
Gredzeni, kas pavadīs visu mūžu
„Ir jauki, ja gredzeniem ir atvēlēts liels budžets, tomēr mūsu gadījumā tā nebija un tas mūs noveda pie diezgan oriģināla varianta – pasūtījām savus gredzenus pie meistara, kurš tos ierosināja veidot no sudraba un zelta sakausējuma, kas uzspīdot saulei liek tiem savu reiz izskatīties kā no zelta un citu reizi, kā no sudraba, turklāt tas lieliski simbolizē divu cilvēku savienību vienā veselumā.”
Kāzu ceremonija
„Iesākumā vēlējāmies, lai oficiālā ceremonija notiek ārā, bet tā, kā bija nepanesams karstums, mēs nolēmām to pārcelt uz Lielvārdes baznīcas iekštelpām, kur bija ne vien vēsāk, bet arī greznāk. Pašu ceremoniju ir grūti noraksturot, jo tagad par to atgādina tikai bildes un atmiņas par milzīgo prieku un satraukumu, kas lika krāsainiem taureņiem dejot pakrūtē.”
Svinības
„Kā jau minēju, svinības bija plānotas, kā vienas dienas pasākums, līdz 22:00. Mēs nevēlējāmies ballīti līdz rīta gaismai, bet gan kulturālu un skaistu pasākumu vienas dienas apjomos. Turklāt nākamajā dienā bijām nolēmuši doties kāzu ceļojumā, tāpēc arī nevēlējāmies būt noguruši un samocīti.
Tomēr mēs visu paspējām, gan mest līgavas pušķi, gan griezt kāzu torti, gan paēst, gan padzert, gan pabūt ar saviem viesiem, gan viens ar otru un tajā pašā laikā neviens nenogura no svinībām. Mēs izdekorējām visu pagalmu, tur izvietojām gan fotoattēlus no bērnības un citiem laikiem, kā arī dekoratīvas norādes ar dažādiem uzrakstiem.
Mēs izvēlējāmies atteikties gan no mičošanas, gan no pirmās dejas, jo nekādi nevarējām atrast iemeslus, kāpēc tieši mums tas būtu nozīmīgi un neatsverami. Toties vecāki parūpējās par emocionālu apsveikuma runu, kad vairs nespēju valdīt emocijas un devu vaļu asarām – lūk šādi mirkļi ir patiesi nenovērtējami. Pēdējā aktivitāte bija, kā pārsteigums no mūsu vecākiem un vedējiem. Katram viesim tika pa balonam, pie kura bija piesiets glow-stick, tad visiem vajadzēja domājot labas domas par mūsu jauno dzīvi, palaist balonus gaisā. Tas bija tik skaisti, kad baloni ar tumsā spīdošajām nūjiņām cēlās gaisā. Diemžēl fotogrāfijās šo mirkli iemūžināt neizdevās, bet atmiņas ir neizdzēšamas. ”
Budžets
„Jāsaka uzreiz – tas, ka kāzas notiek vienu dienu, nenozīmē, ka tās ir lētākas, jo mums bija svarīgi, lai ir kvalitatīvs galds, lai visi sīkumi būtu pārdomāti. Tas nozīmē, ka taisot vienas dienas kāzas tās var uztaisīt elegantākas, nekā ar tādu pašu budžetu – divu dienu kāzas. Nedomāju, ka ar mūsu budžetu man būtu bijušas tādas kāzas kādas es gribēju divās dienās.”
„Jāsaka, ka nācās saskarties ar ne vienu vien pretreakciju un aizspriedumiem, kad paziņojām, ka nevēlamies mičošanu, svinības līdz rītam un līgavainim kājās būs kedas. Tomēr ir svarīgi apzināties, kas esat jūs paši, atrast vedējus, kas domā līdzīgi un spītīgi padarīt to par jūsu pašu dienu. Turklāt ar laiku aizspriedumi norimst un visi aprod ar domu, ka nesēdēs visu vakaru pie gari klātiem galdiem un netrakos līdz pirmajiem rīta gaiļiem. Tā ir divu cilvēku īpašā diena un sapnim ir jāpiepildās tikai priekš šiem diviem cilvēkiem.”
Autors: Svetkulaiks.lv, Foto: Toms Uļjanovs
Atbalsta: 
