Harijs Brants balvai nominēts par zīmējumu izstādi „Portreti” galerijā „Māksla XO” . Andris Breže balvai nominēts par izstādi „Miera dzīve” galerijā „Alma”. Ivars Drulle balvai nominēts par personālizstādi „Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā „Alma”. Andris Eglītis balvai nominēts par personālizstādi „Zemes darbi” Mūkusalas Mākslas salonā. Miķelis Fišers balvai nominēts par personālizstādi „Lielviela” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls . Andrejs Grants balvai nominēts par personālizstādi „Fotogrāfijas 1980–2010” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē. Gļebs Panteļejevs balvai nominēts par personālizstādi „Ornitoloģija” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē. Krišs Salmanis balvai nominēts par izstādi „Uzticēšanās trauslums” galerijā „Alma” (28.05.–27.07.2012) un videodarbu „Garā diena” Laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit 4”.
Nozīmīgs notikums ir arī apjomīgās grāmatas „2007–2012. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva” izdošana, kas ir Latvijas šodienas mākslas procesu dokumentācija sešu gadu periodā. Tās balsts ir Purvīša balvas ekspertu komisijas regulārs darbs, sniedzot informāciju par nozīmīgākajām mākslas norisēm konkrētajā laikposmā. Izdevumā iekļauti 87 mākslinieki, kuru sniegumu darba grupu sēdēs eksperti izcēluši kā būtiskas Latvijas mākslas parādības.
Izdevuma tekstu autori ir Ieva Astahovska, Vilnis Vējš, Ieva Kulakova, Ieva Rupenheite, Alise Tīfentāle un Anna Iltnere. Dizaina autors – mākslinieks Kirils Kirasirovs. Grāmata izdota trīs valodās atsevišķi – latviešu, krievu un angļu. Grāmatas izdevējs ir mākslas portāls Arterritory.com, tā tapusi ar SIA „Alfor” atbalstu.
Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja sava laika jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 20 000 latu (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”.
Līdz 14. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) skatāma trešā Purvīša balvas izstāde. Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju, foto un videomākslas kopums, ko radījuši trešajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki.
