Rita, Vita, Olita

Atklās māksliniekam Jānim Muncim veltītu izstādi

Trešdien, 28. decembrī plkst. 14.00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiks atklāta izstāde "Pasaules elpā. Jānim Muncim-125".

Spilgtajam, neparasti daudzpusīgajam māksliniekam Jānim Muncim šis ir ievērojamas jubilejas gads. Viņš sekmīgi darbojies kā scenogrāfs, režisors, teātra teorētiķis, skatuves pedagogs, gleznotājs, rakstnieks un neapšaubāmi bijis pirmais, kurš tik pārliecinoši nesis vēsti par latviešu skatuves mākslas sasniegumiem Eiropas un pasaules līmenī.

Plašas, formā spilgtas jubilejas izstādes izveide Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzejā ir unikāla iespēja iepazīstināt plašu interesentu loku ar J.Munča neordināro personību, ar cilvēku, kurš allaž bija gatavs jauniem izaicinājumiem, ar viņa novatorisko mākslu.

1914. gadā J.Muncis pabeidza Rīgas pilsētas mākslas skolu un devās uz Krieviju, kur saskārās ar tā laika spilgtākajām teātra mākslas parādībām un norisēm, Petrogradā studēja Vsevoloda Meierholda vadītajos Scēnisko uzvedumu meistarības kursos ( 1918-1919 ). Šai laikā J.Muncis satuvinājās ar E.Smiļģi, un abi sāka kalt šķietami utopiskus plānus radīt jauna tipa teātri Rīgā.

Atgriezies Latvijā, J.Muncis sāka Dailes teātra mākslinieciskās programmas izstrādi, piedalījās paša teātra dibināšanā un spēles stila veidošanā. No 1920. līdz 1926. gadam viņš bija Dailes teātra scenogrāfs, veidoja skatuves ietērpu ap simt iestudējumiem. J.Muncis kopā ar E.Smiļģi pirmoreiz Latvijā izvirzīja tēzi par teātri kā suverēnu mākslas veidu, iestādamies par dinamisku, teatrālu spēli, skatuves darbībā izmantojot delartiskās komēdijas principus.

J.Munča dekorācijām bija raksturīga akcentēta vertikālā dimensija. Viņš centās maksimāli izmantot skatuves apgaismošanas un modernās tehnikas iespējas, lielu vērību veltīja krāsu simbolikai. Darbu Dailes teātrī vainagoja spoži panākumi Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē Parīzē 1925.gadā, kur par Dailes teātra izrāžu maketu eksponējumiem J.Muncis saņēma Grand Prix, atzinību guva arī E.Smiļģis un teātris.

Eiropas teatrālajā vidē radās nopietna interese par Dailes teātri. Panākumu iedrošināts, J.Muncis 1926. gadā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur sešus gadus strādāja Holivudā – Pasadīnas Pilsētas teātrī par scenogrāfu, kā arī teātra skolā lasīja lekcijas teātra teorijā. Paralēli studējot filozofiju un psiholoģiju Pasadīnas Rietumu koledžā, 1932. gadā viņš ieguva mākslas bakalaura grādu. Šai periodā ASV teātra presē publicēti viscildinošākie J.Munča veikuma vērtējumi.

Pēc atgriešanās Latvijā J.Muncis plašu atzinību guva ar septiņiem holivudiska vēriena grandioziem brīvdabas uzvedumiem. Par skicēm diviem no tiem – "Atdzimšanas dziesma" un "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" – 1937. gadā izstādē Parīzē J.Muncis saņēma diplomu un zelta medaļu.

Padomju un vācu okupācijas laikā no darba mākslas laukā J.Muncis tika izolēts. Mākslinieka mūžs aprāvās 1955. gadā ASV, viņa pīšļi glabājas Holivudas kolumbārijā līdzās daudzām slavenām filmu zvaigznēm.

Izstādes "Pasaules elpā. Jānim Muncim-125" scenārija autores ir Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzeja mākslas ekspertes Rita Rotkale un Agra Straupeniece. Izstādes vizuālā iekārtojuma autors ir mākslinieks Jānis Spalviņš.

Jaunākie raksti