Lauris, Norberts

Arsenālā Kārļa Vītola izstāde „Sāga: Botokss”

No 7. oktobra līdz 20. novembrim Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā būs skatāma mākslinieka Kārļa Vītola personālizstāde "Sāga: Botokss".

Kārlis Vītols ir viens no lielākajiem provokatoriem starp Latvijas jaunās paaudzes māksliniekiem, kurš radījis virkni spilgtu darbu glezniecības, grafikas un animācijas jomā. Kārļa Vītola daiļradei raksturīga interese par formāliem un sižetiskiem efektiem, ko glezniecībā viņš visbiežāk atklāj lielformāta kompozīcijās.

Izstāde "Sāga: Botokss" atspoguļo mākslinieka refleksijas par Rietumu pasaulē aktuālo un plaši apcerēto mākslīgā skaistuma fenomenu, ko radījusi masu kultūra ar tās plaši propagandēto vērtību sistēmu – plastiskās ķirurģijas piedāvātajām brīnumaino pārvērtību iespējām un "šopinga" kultu. Netiecoties to atbalstīt vai noliegt, Kārlis Vītols savos darbos attīstījis oriģinālu mūsdienu pasaules uzbūves modeli.

Jaunāko darbu – gleznu un komiksa – pamatā ir autora sacerētais mīts par jaunas Venēras (Afrodītes) dzimšanu un viņas sapni iemantot "mūžīgo skaistumu", ko nolaupījis Botoksa monstrs, kurš mīt noburtā Botoksa mežā. Dievietes vecākās māsas jau devušās ceļā, lai atgūtu "mūžīgo skaistumu", taču nav atgriezušās, un vienīgā liecība par viņu gaitām ir izstādē aplūkojamās gleznas. Venēra vēl nezina to, ka, līdzko ieies noburtajā Botoksa mežā, tā novecos, un ka Botoksa monstrs viņai piedāvās mefistofelisku darījumu – izšķiršanos par mūžīgo dzīvi viņa pakļautībā (t.i., mākslīgu botulīna jaunību) vai cīņu par ideāliem uz dzīvību un nāvi. Mūsdienu Venēras neiespējamā izvēle veido pamatu kopējam izstādes satura dramatismam.

Blakus tam mākslinieks pievērsies arī sarežģītiem formveides jautājumiem, tiecoties laikmetīgās mākslas arēnā reanimēt akadēmiskās glezniecības tradīciju, kurai raksturīgs precīzi izstrādātu kompozicionālo un koloristisko paņēmienu apvienojums, anatomiski perfekts, virtuozs zīmējums un optiski iluzors apjomu modulējums. Tieši balstoties uz akadēmisko tradīciju, Kārlis Vītols izvēlējies pievērsties mitoloģiskajam žanram, taču seno kultūru teiksmainos dievus un pusdievus viņš pakļāvis laikmetu raksturojošām estētiskās uztveres modifikācijām. "Gleznu izpildījums un forma ir ambicioza "muskuļu demonstrēšana" apstākļos, kad glezniecība kā medijs ir apmaldījusies un nespēj noteikt savus uzdevumus 21. gadsimtā," komentē izstādes autors.

Kārlis Vītols dzimis 1979. gadā. 2001. gadā ieguvis bakalaura grādu, absolvējot Grafikas nodaļu, un 2003. gadā – maģistra grādu, absolvējot Glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 1997. gada. Līdz šim ir sarīkojis piecas personālizstādes. Vairākkārt apbalvots par darbiem animācijas jomā. Lieto segvārdu Kloijhi un darbus paraksta ar abreviatūru KVK.

Jaunākie raksti