Lielvārdes jostu parasti piemin vienskaitlī – kā kaut ko vienreizēju un vienīgo. Tomēr Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja krājumā glabājas 70 autentiskas Lielvārdes novada tautastērpa jostas – katra ir citādāka un unikāla savā vienreizīgumā. Tā arī ir lielākā Lielvārdes jostu kolekcija Latvijā, kas saglabāta līdz mūsdienām.
Izstādē "Patiesība par Lielvārdes jostu" ir apskatāmas 14 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma jostas. Vecākās ir izgatavotas 19. gadsimta sākumā. Krāsotas ar madarām, bet pārējo jostu fragmenti izstādē apskatāmi izdruku veidā, ko papildina skaidrojošas anotācijas.
Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu. Divkrāsu (sarkans, balts) rakstaina audene, kam vidū vai malās ieausts – biežāk zaļš, retāk – zils vai violets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu (ģeometrisko ornamentu). Vēsturiski tās ģeogrāfiskā izplatība ir Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagasti.
Kaut arī citu novadu jostas tāpat izceļas ar rakstu variāciju bagātību, tieši Lielvārdes josta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas ļoti seno izcelsmi, par tās ornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu. Lielvārdes josta tautas apziņā dzīvo savu neatkarīgu – simbolizētu dzīvi, tās motīvs bieži tiek izmantots mūsdienu kultūrvidē.
Lielvārdes jostas kā nozīmīga tradicionālās kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Lielvārdes jostās saglabātie raksti bieži simbolizē Latviju un latviskumu pasaules telpā.
Izstādi sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, latviešu etnogrāfijas speciāliste Ilze Ziņģīte sadarbībā ar muzeja mākslinieku Ģirtu Boronovski.
Izstāde skatāma Tukuma Audēju darbnīcā (Tidaholmas ielā 3, Tukumā) No 2011. gada 14. maija līdz 22. jūnijam.
