Pētījumos pierādīts, ka regulāra ābolu ēšana labvēlīgi ietekmē veselību. Par to bija pārliecināts arī Aleksandrs Čaks 20. gadsimta 20. līdz 40. gados savos darbos atspoguļodams Rīgā un Latvijas dārzos visbiežāk sastopamās ābeļu šķirnes: ‘Antonovka’, ’Baltais Dzidrais’, ‘Borovinka’, ‘Cukuriņš’, ‘Mālābele’.
Latvijā mājas ābeļu šķirnes audzē jau kopš 14. gadsimta. Sākotnēji tās tika ievestas no Rietumeiropas un audzētas muižu, piļu un klosteru dārzos. Vēlāk no to sēklaudžiem radās pirmās vietējās šķirnes, kas bija labāk piemērotas vietējam klimatam. Pašlaik Latvijā aug vairāk nekā 500 ābeļu šķirnes, bet daudzas no tām atrodamas tikai kolekcijās. Šķirņu dažādību pēta un saglabā Dārzkopības institūta pētnieki Dobelē un Pūrē.
Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados pie katrām mājām bija iestādīts augļu dārzs, vidēji 1 pūrvieta (0,33 ha) ar 90-100 kokiem. Augļus pa dzelzceļu veda uz Rīgas un Pēterburgas tirgiem.
Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā no š.g. 18. septembra apskatāma izstāde “Lieluma ābolā kodējs”, kas tapusi sadarbībā ar Pētera Upīša piemiņas muzeju Dobelē un APP Dārzkopības institūtu. Izstādes atvēršana notiks 2018. gada 18. septembrī pulksten 15:00.
