“Vispirms – labā ziņa. Neskatoties uz vispārējām bailēm no mākslīgā intelekta, kurš visus atstāšot bez darba, Pasaules ekonomikas forums prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā radīsies 170 miljoni jaunu darba vietu. Ievērojot atlaišanas mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ, tas par 22% palielinās pētījumā iekļautās 1,2 miljardus oficiālo darba vietu. Kopumā tīrais nodarbinātības pieaugums būs 7% vai aptuveni 78 miljoni darba vietu” komentē personālvadības eksperte.
Nepieciešamās prasmes, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, ir šādas:
1. Analītiskā un kritiskā domāšana – pamatu pamats. Pirmajā vietā pārliecinoši ir analītiskā domāšana, kas ietver spēju analizēt, salīdzināt, kritiski izvērtēt informāciju un saredzēt kopsakarības. Darba devēji aizvien biežāk meklē cilvēkus, kuri nevis kā roboti izpilda uzdevumus, bet gan uzdod jautājumus: “Kāpēc?” un “Kā izdarīt?”
“Mēs redzam, ka analītiskā domāšana vairs nav tikai vēlama prasme, tā ir pamatkompetence. Automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā tieši cilvēks, kas spēj domāt stratēģiski, izprast, kā ir pareizi un kurš lēmums ir kvalitatīvs, bet kurš nav, kļūst par uzņēmuma būtiskāko aktīvu,” uzsver personālvadības eksperte un uzņēmuma Nextra vadītāja Evija Šalte.
2. Elastība un noturība — prasme mainīties kopā ar pasauli. Straujās pārmaiņas, sākot no tehnoloģijām līdz pat biznesa modeļiem, pieprasa spēju piemēroties un psiholoģisko noturību. Cilvēki, kuri spēj mainīties, ātri mācīties un saglabāt darba spēju nenoteiktības apstākļos, kļūst par jebkuras organizācijas atslēgas figūrām. Šādi speciālisti neapjūk, ja mainās mērķi, ātri atrod risinājumus un spēj noturēt biznesu turbulences laikā.
3. Līderība un sociālā ietekme. Modernā līderība ir ne tikai cilvēku vadīšana, bet arī iedvesmošana. Darba devēji meklē speciālistus ar “uguntiņu acīs”, kuri spēj vienot cilvēkus, saliedēt komandu un iedvesmot to mērķu sasniegšanai un personiskajai izaugsmei.
“Šodien līderis nav amats, bet gan uzvedība. Uzņēmumi novērtē iniciatīvu un spēju virzīt komandu uz mērķu sasniegšanu pat tad, ja cilvēks formāli nav vadītājs,” skaidro Evija.
4. Digitālā pratība — jaunā “lasītprasme”. Digitālās prasmes – tās neattiecas tikai uz programmēšanu. Nav jābūt programmētājam. Svarīga ir spēja izmantot tehnoloģijas kā instrumentu savā profesionālajā jomā procesu paātrināšanai un vienkāršošanai. Piemēram, šodien daudzi lieto mākslīgo intelektu kā ērtāku interneta meklētāju, taču patiesībā ir mākslīgā intelekta rīki, kas ļauj ģenerēt ļoti kvalitatīvus attēlus, veidot prezentācijas tikai balstoties jūsu pierakstos, transkribēt intervijas un tikšanās ierakstus, analizēt ierakstus datu bāzēs un daudz ko citu. Tas, kurš prot lietot šos rīkus, būs pieprasīts darba tirgū.
