Grieta, Strauta

TV raidījumu vadītājas Annas Rozītes Ziemassvētki

TV3 raidījuma „Kinomānija” vadītājai Annai Rozītei Ziemassvētku sajūta rodas, ietekmējoties no apkārtējo pozitīvās svētku enerģijas, taču, ja riņķī gadītos vieni vienīgi pesimisti, viņas arsenālā ir trīs svētku noskaņu radošas nodarbes – piparkūku cepšana, dāvanu pirkšana un dāvināšana, kā arī vēstuļu rakstīšana.

Kas Tevī rada Ziemassvētku noskaņu?
Ziemassvētku noskaņa manī rodas tad, kad es to sajūtu vai saredzu apkārtējos, jo bērnībā, atceros, svarīgi bija vieni svētki – Jaunais gads. Tas laikam slāvu sakņu ietekmes dēļ. Paši Ziemassvētki un to svinēšana ir kļuvusi aktuāla tikai pēdējos četrus gadus, kad apkārt man nonāca cilvēki, kam šie svētki ir ļoti svarīgi. Un tā, kādā brīdī sevi pieķēru pie domas, ka arī man šie svētki ir kļuvuši tuvi. Es no apkārtējiem noķeru pozitīvo svētku enerģiju un nododu to tālāk citiem.

Vai Ziemassvētkos dekorē savu mājokli?
Man ļoti patīk sveces ne tikai Ziemassvētkos, bet arī ikdienā. Taču Ziemassvētki attaisno manu patikšanu un līdz ar to es atļaujos vairāk dedzināt sveces nekā ikdienā. No Ziemassvētku dekoriem ļoti patīk vainadziņi, tie man ir pat vairāki. Lielās egles man īpaši nepatīk, jo pēc tam ir ilgi un dikti jākopj, lai dzīvokli savestu kārtībā. Tāpēc es iztieku ar mazām dekorācijām – ar vainadziņu vai mazu eglīti. Un pēdējos gados esmu pamanījusi, ka tās izgatavo pat ļoti piemīlīgas. Tas ir kompakti un reizē rada Ziemassvētku sajūtu.

Vai kādreiz Ziemassvētku dekoru esi izgatavojusi savām rokām?
Īsti nē. Atceros bērnībā, kad mājās Ziemassvētkos bija sagādāta lielā egle, tad no konfektēm un citiem saldumiem izgatavoju kareklīšus, ko iekarināju eglē, jo zināju, ka tie vēlāk tāpat visi tiks man. Tāpēc arī gribējās tajā ielikt savu enerģiju un darbu.

Vai esi taisījusi Adventes vainadziņu?
Es ļoti gribētu, bet šī māka manī nav ielikta un es baidos, ka man nesanāktu. Uz Jāņiem ar grūtībām sanāk uzpīt taisnu vainadziņu, kur nu vēl uztaisīt Adventes vainagu!

Tev labāk patīk dabīgā vai dekoratīvā egle?
Dabīgā egle asociējas ar to, ka pēc tam ir jāvāc pa visu istabu izmētātas skujas. Tas ir darbietilpīgs process. Tāpēc vairākus gadus biju iegādājusies mazu dekoratīvo eglīti. Tomēr pašai daudz labāk, protam, patīk dabīga eglīte – tās izskats, smarža un vispār sajūtas, atrodoties tai blakus, ir pavisam savādākas nekā mākslīgās egles gadījumā.

Kā Tu pavadi Ziemassvētku vakaru?

Jāsaka, ļoti klasiski. Ziemassvētku vakars vairāk vai mazāk tiek pavadīts ģimenes, draugu un labu paziņu lokā, ar bagātīgi klātu galdu. Ikdienā neesmu saimniece, tādā nozīmē, ka negatavoju ēst, jo man tas, šķiet, līdz galam nepadodas. Ziemassvētki ir tas laiks, kad nu gan es gatavoju. Par tradīciju jau ir kļuvusi piparkūku cepšana, kas man nozīmē ļoti daudz, jo sagādā neviltotu prieku. Dziedam dziesmas, kāds spēlē ģitāru, skaitam pantiņus.

Vai Tu piekop dāvanu dāvināšanas tradīciju?

Ar Ziemassvētkiem man ir saistītas trīs lietas – piparkūku cepšana, dāvanas un vēstules. Ziemassvētkos dāvanas man ir ļoti svarīgas un ne tikai tādā ziņā, ka pašai saņemt, man tās patīk pašai dāvināt. Pusgadu pirms Ziemassvētkiem jau saplānoju ko un kam dāvināšu. Manuprāt, šim solim jābūt pārdomātam – ko, kā un kāpēc. Parasti ļoti uztraucos, vai cilvēkam patiks, tas, ko viņam uzdāvināju. Man ļoti patīk dāvanu dāvināšanas process. Un, ja vēl sanāk trāpīt desmitniekā, uzdāvinot to, kas tam cilvēkam ir tiešām aktuāli, tad esmu pārlaimīga un Ziemassvētki ir izdevušies.

Kā trāpi desmitniekā un kur meklē dāvanas?

Ar dāvanu meklēšanu ir tāpat kā ar jebko citu, kas „uz sitienu” jāatrod. Ja man vajag kaut ko konkrētu, teiksim, zābakus, es nekad ar domu, ka šodien jānopērk zābaki, nenopirkšu īstos, jo vienmēr tas – īsto lietu atrašana – notiek nejauši. Tāpat ar dāvanām un to meklēšanu. Ir bijis arī tā, ka es pilnīgi nezinu, ko uzdāvināt. Tad es vienkārši eju un skatos, kas trāpās un liekas atbilstošs. Taču parasti dāvanu pirkšanu ieplānoju laicīgi. Klausos, ko mani tuvie cilvēki runā, par ko viņos izraisās interese un pierakstu. Tas ir vienkārši! Katram cilvēkam ir kāda lietiņa, kas viņam kārojas un kādā sarunā, vai, piemēram, skatoties filmu, tas tiek pateikts. Tie ir ikdienas sīkumiņi, kuriem citreiz žēl naudas vai nav laika aiziet nopirkt. Ir jāvēro un jāklausās! Idejas dāvanām ir daudz!

Pastāsti par vēstulēm!

Man ļoti patīk rakstīt vēstules. Taču pēdējā laikā interneta, slinkuma un aizņemtības dēļ nesanāk aizrakstīt vēstules tiem, kas ikdienā nedzīvo tuvu un kurus neizdodas bieži satikt, piemēram, vecvecāki vai draugi (ārzemēs). Ziemassvētki ir tas laiks, kad es vienmēr aizrakstu viņiem vēstules un ne katru gadu, bet tomēr cenšos, Ziemassvētku kartīti aizsūtīt arī tiem cilvēkiem, kurus satieku ikdienā. Savā ziņā varbūt tas ir vecmodīgi – kāpēc, lai nepiezvanītu vai vēlreiz nesatiktu – tomēr man liekas, ka kartītes asociējas ar kaut ko jauku un sirsnīgu. Tāpēc arī cilvēkos tas izraisa prieku. Savā ziņā tā ir arī dāvana, kas izpaužas pozitīvās emocijās. Man ļoti patīk pašai saņemt vēstules un apsveikuma kartītes un patīk arī sūtīt tās citiem.

Smelies idejas Ziemassvētkiem no Annas Rozītes un sagādā prieku arī sev un tuvajiem!

Jaunākie raksti