Aleksandra, Agra

Jūrmalā atzīmēs Aspazijas 147. jubileju

17. martā Dubultu baznīcā notiks Aspazijas 147.dzimšanas dienai veltīts koncerts "Debess un jūra". Šogad koncerta tēma saistīta ar jūras klātbūtni Aspazijas dzejā un dzīvē.

"Kas staigās pa mūsu pēdām nākamajā vasarā?" Aspazija jautāja Rainim, ejot pastaigā gar jūru 1929.gada septembrī, un tā bija viņu pēdējā kopīgā tikšanās ar jūru. Aspazija iet pa jūras krastu, un jūras plašums ir tas, kas viņai vajadzīgs... Ir daudz fotoattēlu, kas atklāj mums dzejnieces vaibstus, bet nav nevienas fotogrāfijas, kur Aspazija būtu pie jūras. Tāpēc atkal un atkal manā iztēlē parādās šī aina – Aspazija iet pa jūras krastu.

Tieši Jūrmalā Aspazija iepazinusi jūru dažādos savas dzīves posmos. Koncertā iecerēts auditoriju iepazīstināt ar Aspazijas atmiņās, vēstulēs un dienasgrāmatās rakstīto, kas saistās ar brīžiem, pavadītiem pie jūras – Pumpuros, Dubultos, Jaundubultos un Majoros. Īpaši nozīmīgas ir Aspazijas atmiņas par pēdējām pastaigām gar jūru kopā ar Raini. Ilgas tikt pie jūras neatstāja dzejnieci arī emigrācijas gados Šveicē. Aspazija sapņoja par tikšanos ar māti pie jūras 1912.gada vasarā, viņai likās, ka atliek tikai aizbraukt abām kopā uz Jūrmalu, lai spētu garīgi un fiziski atjaunoties. Aspazijai patika jūras krastā vērot debesu krāsu rotaļas, šo vērojumu atspulgi atrodami dzejā, tie tika pierakstīti arī dienasgrāmatā.

Koncertā skanēs dziesmas ar Aspazijas vārdiem Ilonas Bageles sniegumā, kā arī ērģelnieka Tālivalža Dekšņa neatkārtojamā spēle.

Dzejolī "Liras zvaigznājs" Aspazija stāsta par kokli, kas nogrimst jūras dzelmē, bet tās dziesma sniedzas līdz pat debesīm. Par kokli Aspazijas dzīvē ir īpašs stāsts, tāpēc koncertā Aspazija saņems savdabīgu dzimšanas dienas dāvanu – uzstāsies koklētāju kvartets ( Teiksma Jansone, Gunda Liepiņa, Sanita Sprūdža un Ieva Buša). Sava vectēva kokles spēli dzejniece nekad tā arī nedzirdēja, bet kokles tēls iestīgoja viņas daiļradē. Fantāzijā "Via dolorosa"(1907) Aspazija liek māksliniekam doties pasaulē ar vārdiem: "Pie pašas krūts es slēpu savu kokli." Kokle top par mākslinieka jaunrades procesa simbolu, tās skaņās lūst dvēsele, stīgas satrūkst, un viņš zina, ka ceļš turpināms, tikai no jauna stīgojot savu kokli. Par kokles spēli Aspazija teikusi, ka tā "jūtas noskaidro no dienas smaguma un dara tās lielas un tāļas"(atmiņu tēlojums "Bārenīte").

Koncertā Aspazijas dzeju lasīs aktrise Aija Magone, bet literārie teksti atklās dzejnieces neremdināmo vēlēšanos būt pie jūras, kā arī dažādas atziņas, kas ir aktuālas joprojām (Aspazijas dzīves un daiļrades pētnieces I. Andžānes literāri vēsturiskie apcerējumi).

Jaunākie raksti