Laiks, kad saule debesu kalnā uzkāpusi tik augstu, ka diena ir vienādā garumā ar nakti, tiek saukts par pavasara saulstāvjiem jeb Lielo dienu. Šajā dienā daba un cilvēki svin gaismas uzvara pār tumsu – saules svētkus. Stāsta, ka Lielās dienas rītā saule, pacēlusies kādu asi virs horizonta, trīs reizes šūpojas uz vienu, trīs reizes – uz otru pusi. Sens ticējums vēsta: kas agri ceļas, uzkāpj kalnā vai kokā un redz, kā saulīte šūpojas, tas visu gadu būs bagāts. Auglību un pārticību visam gadam var iegūt arī šūpojoties. Tas ir maģisks rituāls, kas simboliski atkārto saules šūpošanos saulstāvjos. Šūpoles parasti kar augstā kalnā, lai visi apkārtnes ļaudis var ieraudzīt un kārtīgi izšūpoties. Arī Turaidas muižas teritorijā ir uzkārtas šūpoles, taču, sagaidot pavasari, vispirms atvadīsimies no ziemas un, ja laiks vēl būs gana auksts, Lielajā dienā sagriezīsim karuseli – riņķa lēzi – un iezīmēsim muižas dīķa ledū pavasara saules apli. Pēc tam dosimies uz šūpolēm, lai kopā ar “Senlejiņas” bērniem tās izrotātu un kārtīgi izšūpotos.
Pasākuma laikā 19. martā Turaidā varēs iziet arī īpašu Saules ceļu. Tā ir līnija, kādu Lielajā dienā, no rīta līdz vakaram uz zemes iezīmē saules ēna. Saules ceļš jeb taka precīzi ved austrumu – rietumu virzienu. Ir ticējums, ka pret sauli tekoša strauta vai avota ūdenim Lielās dienas rītā piemīt maģisks, veselību un skaistumu vairojošs spēks. Ejot ar labām domām pa simbolisko uz zemes iezīmēto saules ceļu, ticēsim šī rituāla maģiskajai iedarbībai. Uz zemes iezīmēts Lielās dienas Saules ceļš bijis sens Kurzemes līvu rituāls: „Lieldienas rītā puiši ceļas mazā gaismiņā augšām, iet mežā pēc kadiķa zariem, ar ko tie rudzu sēju izpušķo un pāru jaunas eglītes jūrmalī uz kāpu iemej, ap kurām tad meitas sāk lēkāt un dziedāt...”
Saules ceļš aizvedīs vēl pie kāda pavasara saulstāvju simbola – Lielās dienas olas. Olas izsenis bijušas jaunas dzīvības un saules simbols. Tās nesa kā upuri dievībām, ziedoja kulta vietās, lai nodrošinātu auglību un pārticību, dažkārt iemūrēja ēku pamatos, lai atgaiņātu no mājas nelabos. Ar pavasara atnākšanu jeb Lielo dienu saistītajos rituālos kopš neatminamiem laikiem vārītas un ēstas olas, lai olas apaļumu pārnestu uz olas ēdāju un viņš būtu apaļš – tātad veselīgs – kā ola. Vērīgi lūkojoties, tepat varēs atrast krūzi ar Turaidas avota ūdeni. Tas šajā burvestību pilnajās dienās jālieto atbilstoši tautas ticējumiem, lai vairotu skaistumu un veselību.
Lielās dienas pasākums Turaidā noslēgsies pēc senām līvu tradīcijām. Pie Dārznieka mājas, kas glabā Turaidas līvu kultūras un vēstures dārgumus un kurā atrodas ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, notiks putnu dzīšana. Tās nolūks ir rūpēties ne vien par savu, bet arī par mājas un sētas labklājību. Ar klabatām un bungām taisīsim lielu troksni, metīsim kārklu rīkstes, lai prom no mājas un augļu dārziem aizbaidītu kaitīgos putnus. Kā vēsta līvu tradīcijas, šādi trokšņojot un saucot: „Tiš, tiš vārnas, kraukļi, pūces, vanagi un citas nelaimes!” var aizbaidīt no sētas arī slimības un nelaimes.
Pēc putnu dzīšanas Dārznieka mājā būs iespēja sasildīties un apskatīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, īpašu uzmanību pievēršot ar saules tematiku saistītajiem eksponātiem un noklausoties līvu sievas stāstījumu „Saules motīvi līvu rotās”.
Turaidas muzejrezervātā 19. martā no plkst. 14.30 līdz 16.00 tiks svinēta pavasara atnākšana, kas senāk saukta par Lielo dienu, kuras laikā visiem apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Lielās dienas līvu tradīcijas un rituālus. Lielā diena pēc senču kalendāra iezīmē pavasara sākumu. Sagaidīsim pavasari ar dziesmām, spēlēm, šūpošanos un citiem auglības ritiem kopā ar Siguldas bērnu folkloras kopu „Senlejiņa”!
