Aldonis, Agija

Pasaules mēroga izstādes uz lielā ekrāna

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA jau sesto sezonu sadarbībā ar SIA “Forum Cinemas” kinoteātri “Kino Citadele” cikla “Izstādes uz kino ekrāna” ietvaros piedāvā mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem iespēju uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas. Šoreiz apmeklētājus gaida tikšanās ar četrām ievērojamām 19. un 20. gadsimta mākslas personībām – Salvadoru Dali, Edgaru Degā, Pablo Pikaso un Vinsentu van Gogu, ko papildinās ieskats amerikāņu impresionisma mākslinieku dārzos.

Cikla “Izstādes uz kino ekrāna” 6. sezonu 10. oktobrī plkst. 18.30 ievadīs filma “Salvador Dali: In Search of Immortality” (2018). Tā būs detalizēta iepazīšanās ar izcilo spāņu sirreālisma pārstāvi Salvadoru Dali (Salvador Domingo Felipe Jacinto Dalí i Domènech, 1904–1989), pievēršoties gan gleznotāja daiļradei, gan mūža mīlestībām, īpaši sievai Galai – mūzai un līdzgaitniecei. Filmā iekļautas vēl neredzētas intervijas un kadri ar mākslinieka darbiem, tā ļauj pabūt viņa slavenajā mājā un darbnīcā Portligatā, kā arī sekot līdzi Salvadoram Dali pilsētās, kas viņu iedvesmoja, – Parīzē, Ņujorkā un dzimtajā Figeresā. Novērtējot Dalī paliekošo vietu citu meistaru vidū, dokumentālās filmas radītāji tuvina skatītāju gleznotājam un palīdz apjaust 20. gadsimta dižgara mākslas nemirstību.

Nākamās filmas “The Artist’s Garden: American Impressionism” (2017) seanss notiks 17. oktobrī plkst. 19.00. Iedvesmojoties no tādiem franču māksliniekiem kā Pjērs Ogists Renuārs (Pierre-Auguste Renoir, 1841–1919) un Klods Monē (Oscar-Claude Monet, 1840–1926), amerikāņu impresionistu kustība ir gājusi savu ceļu. Vairāk nekā četrdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā tā daudz atklājusi gan par amerikāņu nāciju, gan tās mākslu. Šis stāsts ar lielu vērību pievēršas dārzu mīlestībai un vēlmei sargāt dabu straujas valsts urbanizācijas periodā. Ceļojot pa mākslinieku darbnīcām, dārziem un ikoniskām apskates vietām Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un Francijā, šī fascinējošā filma būs īsts baudījums acīm. Filmas centrā ir milzīgu apmeklētāju atzinību guvusī ceļojošā izstāde “Mākslinieka dārzs: amerikāņu impresionisms un dārzu kustība, 1887–1920”.

6. novembrī plkst. 19.00 tiks demonstrēta filma “Degas: Passion for Perfection” (2018), kas atklās daudzpusīgu skatījumu uz vienu no ietekmīgākajiem 19. gadsimta beigu franču gleznotājiem Edgaru Degā (Edgar Degas, 1834–1917). Degā nereti vilšanos sagādājušas paša neveiksmes, mākslinieks bijis ļoti principiāls un cietis no redzes pasliktināšanās. Tomēr meistara apņēmība iemūžināt ikdienas dzīvi ir redzama it visā, kam viņš pievērsies. Degā nekad nebija pilnīgi apmierināts ar sasniegto rezultātu un tāpēc dzīves laikā nav izstādījis savus zīmējumus un skulptūras. Tagad mums ir iespēja iepazīt meistara daiļradi tuvāk, apbrīnojot katra darba dziļo lirismu, izsmalcināto kolorītu, rūpīgi izstrādāto formu un izteiksmīgo kompozīciju.

Filma “Young Picasso” (2018) gaidāma 2019. gada 5. februārī plkst. 19.00. Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) ir viens no visu laiku dižākajiem māksliniekiem un līdz pat savai nāvei bija ārkārtīgi ražīgs. Meistara mūža pēdējam posmam ir veltītas daudzas filmas, kas stāsta par viņa mākslu, mīlas dēkām un plašo draugu loku. Taču kā tas viss sācies? Kas Pikaso padarījis par Pikaso? Filma ielūkosies Pablo Pikaso bērnības gados, audzināšanā un skološanā, kas vainagojās ar neparastiem sasniegumiem. Analizējot divus galvenos posmus mākslinieka agrīnajā daiļradē – tā saukto zilo un rozā periodu, filma aizved skatītāju uz 1907. gadu, kad tika radīts mākslas vēsturē nozīmīgais darbs “Aviņonas meitenes”. Šī glezna šokēja mākslas pasauli un kļuva par katalizatoru daudzām pārmaiņām. Pikaso tolaik bija tikai 25 gadi. Ciešā sadarbībā ar trim Pikaso muzejiem Malagā, Barselonā un Parīzē filmas autori izskaidro, kā mākslinieks sasniedzis slavas augstumus.

Noslēdzošā filma “Van Gogh & Japan” (2018) norisināsies 4. jūnijā plkst. 19.00. Kaut arī Vinsents van Gogs (Vincent van Gogh, 1853–1890) nekad nav bijis Japānā, šī zeme lielā mērā ietekmējusi viņa daiļradi. 19. gadsimta vidū Francija atklāja sev japāņu mākslu, kas atstāja dziļu iespaidu uz daudziem māksliniekiem, tostarp Klodu Monē un Edgaru Degā, bet vairāk par visiem Vinsentu van Gogu. Viņš apmeklēja japāņu mākslas galerijas Parīzē, pētīja un kolekcionēja gravīras, diskutēja ar citiem māksliniekiem un – radīja savu Japānas tēlu. Iepazīšanās ar japāņu mākslu piešķīra van Goga darbībai jaunu un aizraujošu virzienu. Pametis Parīzi, gleznotājs devās uz Dienvidfranciju, kur bija nodomājis rast iespējami lielāko tuvību ar Japānu. Sekoja ražīgi, bet nemiera pilni gadi, van Gogs pakļāva Japānas valdzinājumu savai gribai un kļuva par modernu mākslinieku ar saknēm Āzijā. Filma pārceļ skatītājus ne tikai uz Franciju un Nīderlandi, bet arī uz Japānu, lai izveidotu plašāku priekšstatu par tās ievērojamo mantojumu, kas tik ļoti fascinēja Vinsentu van Gogu.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi – skatītāji aicināti iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar mākslinieku, vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši.

Jaunākie raksti