Komponists Raimonds Pauls, dramaturgs Vjačeslavs Verbins un režisors Vladimirs Zolotars ir radījuši kultūras mītu par Odesu. Kā rakstīts vienā no recenzijām, "Odesa ir kā mazs visums, kur mīlestība ir līdz debesīm, kaislība - līdz asinīm un draudzība - līdz nāvei... Tā Odesa, ko apraksta Īzaks Bābels - jautra, tveicīga, bezrūpīga, - ir dzīva izrādē “Odesa, burvīgā pilsēta...”.
Maestro Raimonda Paula un Rīgas Krievu teātra radošā sadarbība aizsākās jau 2000. gadā, kad uz skatuves savu otro dzimšanu piedzīvoja R. Paula mūzikls “Kerija” - labākā muzikālā izrāde, kas tika izveidota Latvijas dramatiskajos teātros 1999./2000. g. sezonā. Pēc tam Alla Sigalova iestudēja izrādi “Kabīrijas naktis”, un mūziku teātris lūdza sarakstīt tieši maestro Raimondam Paulam. Tad sekoja izrādes - koncerti “Solo aktrisei un orķestrim”, “Vecais pulkstenis” un “Raimonds Pauls. Izlase”. Un tagad Krievu teātrī ir izveidota himna Odesai - krāšņai un populārai dienvidu pilsētai pie jūras, kontrabandistu un dzejnieku pilsētai, viedajai pilsētai, kas smejas par spīti visam.
Īzaks Bābels (1894–1940), ievērojamais krievu rakstnieks, dzimis Odesā slavenajā Moldovankā, ebreju tirgotāja ģimenē. “Autobiogrāfijā” Bābels rakstīja: “Pēc tēva prasības mācījos ebreju valodu, Bībeli un Talmudu līdz sešpadsmit gadu vecumam. Mājās nedzīvojās viegli, jo no rīta līdz vakaram biju spiests studēt visdažādākās zinātnes. Es atpūtos skolā”. Runājot par “atpūtu”, Bābels domāja brīvības izjūtu: pēc viņa atmiņām, starpbrīžos un pēc nodarbībām audzēkņi devās uz ostu, uz grieķu kafejnīcām vai uz Moldovanku “lai dzertu pagrabiņos lētu Besarābijas vīnu”. Visi šie iespaidi vēlāk kļuva par pamatu Bābela agrīnajai prozai un viņa “Odesas stāstiem”.
Biļetes: "Biļešu serviss" kasēs.
Odesas saule, Odesas humors, Īzaka Bābela Odesas stāsti... Tas viss vienuviet, teātra namā “Jūras vārti” 24. oktobrī plkst. 19.00 - R.Paula muzikālajā projektā “Odesa, burvīgā pilsēta” - muzikāli dramatiskajā fantāzijā pēc Ī. Bābela stāstu motīviem.
