H. K. Andersena pasaka vēsta par Ķīnas ķeizaru, kurš, uzzinot, ka viņa ķeizarvalstī dzīvo brīnumskaisti dziedoša latkstīgala, uzdod saviem padotajiem sameklēt šo mazo, pelēko putnu. Nonākot pilī, lakstīgala apbur ķeizaru tik ļoti, ka viņš nolemj putniņu paturēt. Kādu dienu ķeizars saņem dāvanu no Japānas – dārgakmeņiem rotātu spožu mākslas darbu. Tas ir mehāniskais putns – mākslīgā lakstīgala, kas ikreiz dzied vienu un to pašu dziesmu. Drīz vien īstā, ārēji necilā lakstīgala pamet pili un tiek izraidīta no valsts. Pēc daudziem gadiem, ķeizaram esot uz nāves gultas, mehāniskais putns salūzt. Mazā, dzīvā lakstīgala ierodas pilī, lai apburtu Nāvi ar savu dziesmu un atgrieztu valdniekam dzīvību. Tas ir cildinājums mūzikas dziedējošam spēkam, patiesām vērtībām un mīlestībai.
“Šai pasakai ir pārsteidzoša līdzība ar laiku, kurā dzīvojam,” saka Imants Ramiņš. “Varbūt skanēs melodramatiski, bet mēs esam tik ļoti ieinteresēti virtuālajā pasaulē, ka esam uz robežas ar atsvešināšanos no reālās, dabiskās dzīves. Būdams neārstējams ludīts [vecās pasaules piekritējs], es izjūtu milzīgu gandarījumu, ka pasakas krīzes brīdī visam mākslīgajam pienāk beigas un ķeizaru dzīvē atkal atgriež īstā lakstīgala.”
Opera sarakstīta 2003. gadā pēc trīs amerikāņu koru pasūtījuma. „Lakstīgalas” pirmizrādes notika 2005. gadā Vašingtonā, Čikāgā un Portlandē, ASV. Pēc lieliskiem panākumiem un cildinošām recenzijām, kurās Imants Ramiņš salīdzināts ar izcilo bērnu operu komponistu Bendžaminu Britenu, autoram radās iecere „Lakstīgalu” izrādīt latviešu publikai dzimtajā valodā. Tā tapa Astrīdas Stahnkes, Amerikā dzīvojošās latviešu rakstnieces un literatūrzinātnieces, operas libreta atdzejojums latviešu valodā.
“Esmu gandarīta, ka 15 gadus pēc operas tapšanas šo uzvedumu Latvijā pirmoreiz ieraudzīs tik zīmīgā laikā – Imanta Ramiņa 75 gadu jubilejā un mūsu valsts simtgadē. Šis ir tiešām ievērojams kultūras un latviešu mūzikas notikums!” atzīst uzveduma mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa.
H. K. Andersena pasaka operas uzvedumus piedzīvojusi arī iepriekš – no tiem zināmākā ir Igora Stravinska versija. I. Ramiņa iecerē galvenā – Lakstīgalas – loma uzticēta korim, līdzīgi grieķu antīkā teātra tradīcijām. Uzvedumā piedalīsies solisti Jānis Kurševs, Ance Purmale, Katrīna Paula Felsberga, Rūdolfs Bērtiņš, divas balerīnas (Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēknes Elīna Blaževica vai Sofija Beļkina, Anastasija Sokolova vai Alesja Čudakova), kā arī kamerorķestris Agneses Kanniņas-Liepiņas vadībā. Operas uzvedumu kopā ar diriģenti Airu Birziņu veido radošā komanda – režisore Māra Ķimele, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, baletmeistare Regīna Kaupuža un scenogrāfe, kostīmu māksliniece Inga Bermaka Apiaha.
“Ne tikai bērniem, bet arī mums, pieaugušajiem, patīk paspēlēties ar glītām un dārgām mantiņām!” ironiski teic režisore Māra Ķimele. “Tomēr izšķirošos mirkļos mēs saprotam, ka dzīvais ir vērtīgāks par to visu.”
Operas “Lakstīgala” pirmuzvedumu Latvijā atbalsta Latvijas Nacionālās Operas Ģilde ASV, Latviešu Fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola un „Biļešu Paradīze”.
Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv
2018. gada 9. decembrī plkst. 16.00 Lielajā ģildē, Rīgā, pirmuzvedumu Latvijā piedzīvos Kanādā dzīvojošā latviešu komponista Imanta Ramiņa bērnu opera “Lakstīgala”, kurā galveno lomu – Lakstīgalu – atveidos Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un divas balerīnas. Māras Ķimeles režijā tiks iedzīvināta pasaulslavenā dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasaka.
