Želejkokteiļi top radoši, ir jāļauj vaļa fantāzijai, jāsavieno garšīgas lietas, piedomājot, lai tās veido saskanīgu kopējo skanējumu.
Kā top alkoholiskā želeja?
Bārmeņi želejas pagatavošanai iesaka izvēlēties agar-agaru, bet dzirdēts arī par želatīna izmantošanu. Agar-agars ir recekļveida produkts, ko iegūst no jūras zivīm, tas palīdz saglabāt šķidrumiem vēlamo produktu, būtībā dod tādu pašu efektu kā želatīns un tas kļūst arvien populārāks arī kulinārijā.
Želejkokteiļa pamats ir tieši želejveida alkohols, par kādu var kļūt jebkurš alkoholiskais dzēriens, piemēram, rums. Ruma želeja pagatavošanai vajadzēs ¾ tases ruma un 1 paciņu (2 gramus) agar-agara. Agaru pārlej ar nelielu daudzumu šķidruma un uzbriedina, pēc tam ūdens peldē silda, kamēr tas pilnībā izkusis. Agara masu lej izvēlētajā alkoholā un ļoti enerģiski maisa, ja veidojas sabiezējumi, visu pasilda ūdens peldē, līdz iegūst pilnībā šķidru masu. Šķidrumu lej lēzenā traukā (ērtāk, ja četrstūrainā) un liek vēsumā saželēt. Pēc tam griež gabaliņos un kārto kokteiļos.
Izvēlētajam alkoholam var pievienot sulas vai pārtikas krāsvielas, tādējādi iegūstot krāsainas želejas. Ir bārmeņi, kuri iet vēl tālāk un gatavo alkoholisko kaviāru – iegūto želejas masu spiež cauri, piemēram, rupjam sietam, iegūstot kaviāra konsistences želeju, kas mutē kūst kā ikri, kas garšo pēc, piemēram, ruma.
Kā "būvēt" kokteili?
Patiesībā šeit nav iespējams sniegt vispārīgas receptes, jādod vaļa fantāzijai. Želeju var vienkārši kārtot uz neliela šķīvja, blakus liekot, piemēram, augļus vai ogas, bet no tās var veidot arī mini uzkodas.
Par pamatni var izmantot cepumus, biskvītus, lielākus žāvētus augļus vai tamlīdzīgi. Interesantu pamatni var iegūt plānās ripiņās sagriežot laimu, bagātīgi apberot to ar cukuru un pakaltējot cepeškrāsnī līdz laims kļūst kraukšķīgs ar cukura garoziņu.
Virs pamatnes kārto želeju, uz kuras pēc tam var uzspiest kādu gardu krēmu vai putukrējumu. Pilnīgam komplektam veidojumu vēl pārkaisa ar riekstiem, šokolādes skaidiņā, rotāt ar ogām vai tml. Šeit nav robežu iztēlei!
Cits pasniegšanas veids želejveida alkoholam ir šķietami klasiskāks – želeju sākotnēji pagatavo mazos trauciņos, šņabja glāzītēs, pasniedz, pa virsu berot ogas vai uzliekot piciņu krēma.
Molekulārais ēdiens
Šos kokteiļus pēc būtības var pieskaitīt molekulārajai virtuvei, kurā tradicionālo nomaina neierastais, laboratoriju cienīgi eksperimenti ar garšām un konsistencēm.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē franču zinātnieks Ervē Tiss izveidojis šo kulinārijas un ķīmijas saskarsmes punktu cilvēkiem, kas alkst pēc jaunām atklāsmēm un izjūtām.
Molekulārās virtuves būtība ir pasniegt ēdienus neierastos veidos, piemēram, rumu kā želeju, zupu kā suflē, gaļu kā debessmannu u.tml. Lai šo efektu panāktu, molekulārā ēdiena tapšanā izmanto šķidro slāpekli, vakuumu, augstas temperatūras, gāzes, agar-agaru, ķīmiskas reakcijas u.t.ml.
Ēdiens it kā sadalās molekulās un pēc tam atkal savācas kopā, iegūstot jaunu konsistenci. Tas ir šovs, kurā tiek zaudētas ierastās robežas.
Kaut šķiet, ka neko jaunu jau vairs izdomāt nevar, mūs atkal pārsteidz kaut kas iepriekš nedzirdēts un liek brīnīties. Tā ir daudzās jomās. Šābrīža aktualitāte bāros un arī radošās mājas ballītēs ir želejokoteiļi, kurus mēdz saukt arī par molekulārajiem jeb sausajiem kokteiļiem. Patiesībā tas ir kaut kas starp kokteili un uzkodu. Želejkokteilis vizbiežāk tiek pasniegts kā sagaidīšanas uzkoda, kas vienlaikus ir arī kokteilis.
