Ziemas Saulgriežus rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt arī latviešu tautisko tradīciju noskaņās, kur bluķa velšana, laimes liešana, rotaļas un tautiski danči. Visīsāko dienu un garāko nakti latvieši aizvien svinējuši kā auglības, cerības un gaismas svētkus, kad saule sāk griezties uz otru - uz gaismas pusi. Vai mēs vēl zinām kā svināmi īsti latviski Ziemassvētki? Latvieši ir viena no nedaudzajām Eiropas tautām, kas saglabājusi svētku pagānisko nosaukumu Ziemassvētki. Folkloras draugu kopa Skandinieki un tās dibinātāja Helmī Stalte zina, kā ieskandināt svētkus atbilstoši latviešu tradīcijām.
Skandinieki Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms 30 gadiem aizsāk folkloras kustību Latvijā, apkopojot folkloras materiālus, saglabājot tos un iestudējot tautas dejas un dziesmas atbilstoši tautas tradīcijām. Līdzās latviskajam, popularizējot arī līvu tautas mantojumu, lai atsāktu diskusiju par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru pēcteču kultūru. Skandinieki ir vairāku tautas mūzikas un dejas kopu iedvesmotāji. Ar Skandinieku vārdu saistīti daudzi talantīgi mūziķi (Ilga Reizniece (Iļģi – postfolklora), Valdis Muktupāvels (Rasa – etnomuzikoloģija), Velta Leja (Dimzēns - Zemgales tradicionālā kultūra) un citi visā Latvijā.
Folkloras draugu kopa Skandinieki saņēmusi Eiropas balvu Tautas mākslā un turpina apkopot folkloras muzikālo un tautas tradīciju materiālu, analizēt tā skanējumu un izmantot šai kultūrvēsturiskajā izziņas procesā jaunas iespējas, lai šodien atgādinātu par savas tautas gudrības un spēka avotu. Iepazīstot savas tautas svētkus, Skandinieki dāvā līdzcilvēkiem godu tradīciju pūra pārpilnību.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Died Skandinieki. Šogad Saulgriežos Melngalvju namā.
Ieeja koncertā bez maksas.
