Kampaņu, pēc skaita jau astoto, par pasaules brīnumu izraudzīšanu, uzsāka šveiciešu piedzīvojumu meklētājs Bernards Vēbers, kurš 1999.gadā nodibināja Jauno septiņu brīnumu fondu (New 7 Wonders Foundation). Projekta mērķis bija dot iespēju ikvienam Zemeslodes iedzīvotājam izraudzīties vietu vai objektu, kas viņaprāt ir pelnījis atrasties šai statusā, nevis atstāt to kādas institūcijas kompetencē. Balsošanas process bija gaužām vienkāršs- balsošanas formā viņu mājas lapā Internetā vai ar īsziņu palīdzību jāizvēlas savi 7 favorīti. Pēc tam, atlases fināla posmā, aptaujas dalībnieki no 21 īpašo objektu saraksta izvēlējās vietas, ko nu jau dēvējam par jauniem pasaules brīnumiem- maiju Čičenitsas piramīdu Meksikā, Kristus Pestītāja statuju Riodežaneiro, Lielo Ķīnas mūri, inku pilsētu Maču Pikču Peru, klintīs izcirsto Petras pilsētu Jordānijā, Romas Kolizeju un Tadžmahala kompleksu Indijā.
1. Maiju Čičenitsas ( Chichén Itzá ) piramīda (Meksika). Čičenitsa ir visslavenākā maiju tempļu pilsēta, kas kalpoja par maiju civilizācijas politisko un ekonomisko centru. No daudzajām pilsētas celtnēm Čičenitsas piramīda neapšaubāmi bija vislielākā un dižākā. Arheologi noskaidrojuši, ka būvniecība notikusi mūsu ērā pirms 800. gada.
2. Kristus Pestītāja statuja (Riodežaneiro). 38 metrus lielā Kristus statuja atrodas 710 metrus augstā Korkovado kalna virsotnē. No betona un ziepjakmens veidoto statuju atklāja 1931. gada pēc četrus gadus ilgušiem celtniecības darbiem. Tās rokas, kuru atvēziena platums sasniedz 30 metrus, no Korkovado kalna izplešas pār Riodežaneiro. 3,75 metrus augstā statujas galva vien sver 30 tonnas.
3. Lielais Ķīnas mūris (Ķīna). Tā celtniecība sākta 221.gadā pirms Kristus. Būvēts daudzus gadsimtus, apvienojot jau esošos nocietinājumus – vecākie no tiem ir vairāk nekā divtūkstoš gadus veci –, aizsardzībai pret mongoļu cilšu iebrukumiem. Divtūkstoš gados mūra garums sasniedza 6300 kilometrus. Celtniecībā piedalījās miljoniem vergu, kur smagajos darbos vairāki miljoni zaudēja dzīvības. Pie Pekinas mūris ir 8,5 metrus augsts un 5 - 7 metrus plats.
4. Inku pilsētu Maču Pikču ( Machu Picchu) Peru (1460-1470). Inki to uzbūvēja 15. gadsimtā. Inki pilsētu, iespējams, pameta baku epidēmijas dēļ, un, tā kā tobrīd notika spāņu konkistadoru iebrukums, Maču Pikču "zuda" pasaulei uz trīs gadsimtiem. 1911. gadā to no jauna atklāja amerikāņu pētnieks Hirams Binghems.
5. Petras pilsētu Jordānijā. Atrodas Arābu tuksneša nomalē. Labi pārvaldot ūdens apgādes tehnoloģijas, klejotāju cilts nabatieši pilsētu apgādāja ar tuneļu konstrukcijām un ūdens krātuvēm. Petrā iebūvēts arī grieķu-romiešu tipa teātris ar 4000 skatītāju vietām. Līdz mūsdienām vislabāk saglabājusies 42 metrus augstā El-Deir klostera fasāde.
6. Kolizejs (Roma, Itālija). Amfiteātris būvēts, lai godinātu veiksmīgus leģionārus un slavētu Romas impērijas diženumu. Turklāt Monumentālās būves koncepts ir dzīvs vēl šodien.
7. Tadžmahala komplekss (Indija). Tadžmahals Agras pilsētā ir celts 17. gadsimtā kā Lielo Mogolu dinastijas valdnieka Džahāna sievas mauzolejs. Kupolveidīgā celtne tika būvēta 22 gadus, un to pabeidza 1654. gadā. Ieturēts baltā marmorā, Tadžmahals ir Indijas islāma kultūras pērle.
Vēlies paceļot un gūt jaunus iespaidus? Kas gan varētu būt interesantāks par vietām, kuras dēvē par pasaules brīnumiem mūsdienās... Kaut arī šī kampaņa savulaik izpelnījās gan kritiku, gan ieguva atzinību, viens gan skaidrs,- šīs vietas un objektus par pasaules brīnumu uzskata gandrīz 100 miljonu pasaules iedzīvotāju.
