Latviešiem Ziemassvētki, tāpat kā Jāņi ir mīļākie svētki gadā. Tie parasti „atnāk pāri rudzu laukam” vai atbrauc „rakstītās kamanās”. Svētki cieši sakņojas senajā zemkopības kultā un saistāmi ar noteiktu saules stāvokli. Ziemassvētkos jeb arī tā dēvētos Saulgriežos – nakts ir visgarākā, bet diena – visīsākā.
Latvieši parasti Ziemassvētkus svinēja trīs dienas – no 24. līdz 26. decembrim. Cilvēki līksmoja atbilstoši ieražām un rituāliem. Savukārt dainās Ziemassvētki ieguvuši epitetu „bagātie”, jo tas zemniekiem bija pārticības laiks.
Raksturīgākie rituāli
Pie raksturīgākajiem latvisko Ziemassvētku rituāliem atzīmējami divi – bluķa velšana no mājas uz māju un masku gājieni. Diezgan lielā ozola bluķa abos galos iestiprināja resnas virves, kuras abos galos turēja puiši. Līdz ar bluķa vilcējiem aiz tā pārvietojās ļaužu pulks, skaļi uzvezdamies un ar nodomu taisot troksni. Šai nolūkā līdzi tika ņemti sitamie rīki. Žvadzoņu papildināja līksmi kliedzieni un sasaukšanās. Ticējums stāsta, ka tādējādi tika aizbiedēti ļaunie gari, jo uzskatīja, ka tie sevišķi sarosās ap Ziemassvētku laiku. Pēdējā mājā, kuru apmeklēja, bluķi ieritināja degošos salmos un sadedzināja. Bluķis simboliski atveidoja Saules gaitu. Tas velts līdz beidzot sadedzināts, simbolizējot jaunā – Saules gada uzsākšanos.
Maskotie gājieni – ķekatās, budēļos no mājas uz māju ar klaigām, dejām un troksni, norisinājās, lai aizbiedētu ļaunos garus.
Ticējumi
Latviešiem ticējumi, tāpat kā izdarības, ir saistīti ar dažādām dzīves sfērām, taču galvenokārt vērsti uz laika apstākļiem, labsajūtu un bagātību.
* Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.
* Lai naudas nekad netrūktu, Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot. Bet, lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku naktī jāēd zirņi.
* Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts.
* Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
* Ziemassvētku vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas, maizes, cita ēdamā, tad jālaiž istabā suns. Ko viņš pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
* Ziemassvētki bez sniega, būs vāja siena raža. Bet, ja biezs sniegs, tad būs biezi siena vāli.
* Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
* Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt – tad nākamajā gadā gaidāma bagātīga ābolu raža.
* Ja ap Ziemassvētkiem daudz sniega, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.
* Ja līdz Ziemassvētkiem neaizsalst upes un ezeri, tad nākamā vasarā būs bagāts zivju loms.
* Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākošie 12 mēneši.
* Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.
Izdarības
* Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs, tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu izdarīs – kā norunā.
* Ziemassvētkos vajag vilkt krustu uz visām durvīm, jo savādāk nāk velns iekšā.
* Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā apkārt baznīcai jānes melns kaķis, savukārt, lai nesāpētu zobi, tad basām kājām trīs reizes jāapskrien apkārt mājai.
* Zem traukiem uz galda jāsaliek maizi, gredzenu, naudu, spožu pogu, smiltis un ļauj katram pacelt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, poga – paaugstinājums darbā, smiltis – viss izjuks, kā būvēts uz smiltīm.
* Ziemassvētku laikā notiek arī nākotnes zīlēšana un pareģošana – nopietni un pa jokam.
Lai arī kādam ticējumam ticēsim vai izdarības piepildīsim Ziemassvētku vakarā, galvenais nezaudēt prieku un ticību sevī un viss izdosies!
Latviešiem Ziemassvētki ir tradīcijām bagāti. Tāpēc arī ticējumu daudz un dažādi, tāpat kā izdarību.
